"Bail bija aizmigt, jo bija bail nepiecelties" - Armands Simsons par cīņu ar depresiju

Armandam ir patīkami dzirdēt, ka sabiedrība viņu uztver kā starojošu un laimīgu, taču viņš atzīst, ka pēdējo trīs gadu laikā cilvēki viņu citādāku nemaz nebija redzējuši. Viņš uzskata, ka, līdzīgi kā ikvienam ir drēbju un apavu garderobe, pastāv arī neredzama masku kolekcija, ko cilvēki izmanto dažādās dzīves situācijās. "Uzliec masku, un tas, kas slēpjas zem tās, īsti nevienu neinteresē," saka Armands Simsons.

Pēc viņa teiktā, visgrūtāk bija reizi nedēļā iziet skatītāju un kameru priekšā, lai svētdienu rītos atkal būtu tas brīnišķīgais Armands, “Superbingo” vadītājs, kurš kopā ar savām kolēģēm iepriecina ar pozitīvu auru, emocijām un laimestiem. Tikmēr mājās viņš bija pilnīgi sabrucis.

Tagad Armands pakāpeniski sāk apzināties, kas tieši nebija kārtībā un kas ar viņu notika tajā laikā, lai gan tobrīd viņš vispār nesaprata situācijas būtību. Viņš uzskata, ka vīriešiem ļoti ilgi nav bijis pieņemami izrādīt vājumu, un par to lielā mērā jāpateicas iepriekšējai sistēmai. Taču pēdējos trīs gadus viņš vairs nebaidās būt ievainojams ne savas sievas, ne meitu priekšā. "Man šajā ziņā ir liels – te es varu uzsist Armandam uz pleca – bonuss, ka es runāju," saka Simsons.

“Mans stāsts ir, protams, ar kara sākumu un “Dinamo” zudumu. Katram stāsts vai trauma var būt pilnīgi jebkāda. Tā man bija, un es to sapratu tikai tagad. Protams, ar palīdzību,” atzīst Simsons.

Kā stāsta Simsons, pirmajā gadā tikai pateicoties sievai, meitām un māsai viņš neizdarīja neatgriezenisku soli. Viņš atklāti atzīst, ka bez viņām viņa vairs fiziski nebūtu. Tajā laikā viņa prātā bija vesela klade ar dažādiem scenārijiem, kā pamest šo pasauli. Par laimi, saprātīgā prāta puse turpināja darboties, lai gan otru viņš nekontrolēja, jo tā ir slimība. Viņš piebilst, ka, lai gan tas izklausās biedējoši, tajā brīdī tas šķita normāli.

Simsons atklāj, ka depresijas uzliesmojumu laikā viņš varēja gulēt pat vairāk nekā desmit stundas dienā. Sākumā gan miegs viņu neapmeklēja vispār, jo viņu biedēja pati aizmigšanas doma – viņam bija bail, ka varētu nepamosties. Tā vietā viņš naktis pavadīja skrienot, mēģinot aizbēgt no savām smagajām domām. Viņš atzīst, ka patiesībā nemaz negulēja, jo prātā pastāvīgi notika iekšēja saruna. “Vai es runājos ar kādu? Es nezinu. Domas neviens neaicina, tās pašas nāk,” stāsta Simsons.

Viņam no bedres palīdzēja izrāpties speciālisti, kā arī fiziskās aktivitātes. Nenovērtējams bija arī sievas Ivetas atbalsts. “Es nezinu, kas notiktu, ja Iveta aizietu. Es domāju, ka būtu neatgriezeniskais lēmums. Nevis par spīti kādam, bet tas vienkārši notiek tajā brīdī, kad tev ir diagnoze, lai arī kāds sākums, bet ar depresiju,” saka Simsons.

Jauns.lv atgādina - ja cilvēks sev jau nodarījis pāri vai pastāv draudi, ka viņš to tūlīt darīs, nekavējoties jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam 113.

Ja tev vai tuviniekam ir pašnāvības domas vai kāds līdzcilvēks ir paudis vēlmi izdarīt pašnāvību un nav skaidrs, kā rīkoties tālāk, jāzvana uz krīžu un konsultāciju centru "Skalbes": 67222922, 27722292. Veselības ministrijā arī atgādina, ka pēc palīdzības var vērsties arī pie valsts apmaksāta psihiatra, turklāt tam nav nepieciešams nosūtījums.