"Skatījos, kā mamma lēnām izdziest…” dēls Kaspars par "Menueta" zvaigznes Ineses Pabērzas pēdējām dienām

Inese Pabērza dzimusi Rīgā 1955. gada 22. aprīlī. 1971. gadā viņa kļuva par grupas "Menuets" solisti, jau 1972. gadā kopā ar grupu uzstājās festivālā "Liepājas dzintars". Viņai tolaik bija tikai 15 gadu. Bieži dziedājusi duetā ar "Menueta" līdervokālistu Adrianu Kukuvasu. Joprojām dziedātājs spilgti atminas kolēģes jaunības dienu fenomenālās dziedāšanas spējas: “Vokālā ziņā viņas balss bija unikāla. Viņa varēja dziedāt trīs oktāvās, un klausītāji nevarēja just pārejas notis. Tā meitene dziedāja kā tenors un arī trešajā oktāvā.”

Inese studēja aktiermākslu Latvijas Konservatorijas Teātra fakultātē pie režisores Māras Ķimeles. Jau studiju laikā piedalījās Andra Bergmaņa un Ilzes Bindes 1974. gada dzejas izrādē "Kamēr saule vēl nenoriet…". Pēc studijām 1978. gadā kļuva par Valmieras teātra aktrisi. Nospēlējusi daudzas spilgtas lomas, tostarp galvenās. Tāpat viņa spoži sevi pieteikusi kino, piedalījusies režisora Arvīda Krieva 1984. gada kinofilmā "Aveņu vīns", 1987. gada filmā "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili" un 2004. gada kinodarbā "Man patīk, ka meitene skumst", kā arī režisores Dzidras Ritenbergas 1985. gadā uzņemtajā filmā "Svešs gadījums".

1977. gadā Inese apprecējās ar studiju biedru un vēlāk arī Valmieras teātra aktieri Valdemāru Karpaču. Abu laulībā pasaulē nāca dēls Kaspars. Tiesa gan, laulība tika šķirta. Karpačs 2019. gada 24. aprīlī 67 gadu vecumā tika aizsaukts mūžībā.

Piedzīvo dzīvesbiedra traģisku aiziešanu

Pēc šķiršanās no Valdemāra Karpača Inesei bija izveidojušās citas attiecības. Ar dzīvesbiedru, ko Kaspars dēvē par savu audžutēvu, viņa nodzīvoja laulībā 35 gadus. Būtu dzīvojuši vēl ilgi un laimīgi, jo sapņoja par skaistām vecumdienām divatā, bet pirms trīsarpus gadiem visam svītru pārvilka vīra traģiskā aiziešana – viņš privātmājā, kurā risinājās remontdarbi, nokrita no otrā stāva. Inese smagi pārdzīvoja vīra aiziešanu, bet ne dēlu, ne līdzcilvēkus un skatuves kolēģus ar savām probēmām neapgrūtināja un atteicās pieņemt palīdzību. Kaspars tagad aizdomājas, ka, iespējams, mamma toreiz psiholoģiski sabruka un tā arī netika pāri vīra zaudējumam, lai arī centās novērst prātu no traģēdijas un sevi dažādi nodarbināt. Līdzīgās domās ir arī Adrians Kukuvass, jo mīļotā cilvēka bojāeja uz Inesi, viņaprāt, atstājusi milzīgu iespaidu.

Ārsti vairs neko nespēja

Kaspars sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" atklājis – Ziemassvētkos, nojauzdams, ka ar mammas pašsajūtu kaut kas nav kārtībā, devies uz viņas dzīvesvietu Valmierā. Inese spītīgi turējusies pie sava viedokļa, ka Ziemassvētkos jau nu gan uz slimnīcu nebrauks. Taču 27. decembrī dēlam tomēr izdevās mammu pierunāt braukt uz slimnīcu, lai gan viņa visiem spēkiem pretojusies. “Es skatījos, kā mamma lēnām izdziest, un nespēju neko padarīt. Tas temps bija tāds, ka arī ārsti neko nespēja, lai gan es redzēju, kā viņi rūpējās un centās, tik daudz analīžu tika veiktas, pārcilātas vairākas versijas. Pēdējās divās dienās stāvoklis strauji pasliktinājās,” atklāj dēls.

13. janvāra vakarā Kaspars bija nupat kā atbraucis no slimnīcas, kur ārsti jau bija pateikuši, ka ir jāgatavojas negatīvam iznākumam: “Ieradies mājās, stāvēju pie loga, pacēlis acis pret debesīm, un asarām acīs pateicu, ja Viņš grib viņu ņemt, lai ņem ātri un viegli. Un pēc 20 minūtēm man piezvanīja un pavēstīja, ka mamma ir aizsaulē. Par agru mamma aizgāja... tikai 69 gadi. Vēl priekšā bija jābūt pensijas vecumam, kad ar tēju pie kamīna mēs varētu papļāpāt par dzīvi, bet viss notika tik ātri… Turklāt viņa bija sev jau sarunājusi visādus darbiņus.”

Kaspars paguva no mammas atvadīties: “Es gribēju, lai mamma zina, cik ļoti es ar viņu lepojos, cik viņa ir izcila mamma. Slimnīcā arī visu laiku teicu, lai nepadodas – ja ir vienreiz jācīnās kā nezvēram, tad tā ir šī reize. Jā, mamma māja ar galvu, ka cīnīsies... Paspēju viņai sadot bučas un pateikt, cik ļoti viņu mīlu. Kad mammai vēl mazliet bija spēks, bet vairs nevarēja parunāt, viņa paņēma manu roku un saspieda. Mūsu pēdējā tikšanās reizē papaijāju vēl mammai plecu, un viņa aizmiga.”

Pelnījusi, lai kolēģi un fani atvadās

Adrians Kukuvass teic, ka Ineses pēkšņā aiziešana ir tik negaidīta, jo "Menuets" vēl tik nesen – 7. novembrī – patriotu mēnesī sniedza koncertu "Tallinas kvartālā". Nekas neesot liecinājis, ka viņai būtu bijušas kādas problēmas. “Jā, tur nebija aizskatuves, kur varētu paiet malā, un es pievērsu uzmanību, ka dziesmās, kurās pati nepiedalījās, Inese apsēdās uz bungu podesta. Bet Inese vienmēr bijusi ekstravaganta, ļoti laba aktrise, tāpēc arī tādu īpašu uzmanību viņai tobrīd nepievērsu,” aizdomājas Kukuvass.

Inese atturējusies no modernajām tehnoloģijām, nav pievienojusies "Menueta" kolēģu čatam, līdz ar to ne vienmēr atnākusi uz grupas pulcēšanos. Pērn, kad raidījumu ciklā "Filmas arheoloģija" restaurēja Arvīda Krieva filmas "Aveņu vīns" dzimšanas dienas svinības, jo bija pagājuši 40 gadi kopš filmas uzņemšanas, pasākumam vairākkārt telefoniski tika uzrunāta arī aktrise Insese Pabērza, taču viņa personisku apstākļu dēļ atteicās piedalīties, zina stāstīt kinoproducente Daira Āboliņa.

Pabērza vienmēr izvairījās no ārējas spozmes un apgrozīšanās sabiedrībā, bija noslēgta, tāpēc nav arī vēlējusies, lai viņai tiek rīkotas publiskas atvadas. Tomēr dēls Kaspars lēma par labu mammas atvadu ceremonijai, lai godinātu viņas piemiņu, jo mamma bija to pelnījusi. “Gribas, lai mamma paliek visiem atmiņā jauna, aktīva, enerģiska, gaiša un smaidīga. Mamma ir viena no stiprākajām sievietēm, kuras pazīstu. Viņai bija ļoti spēcīgs raksturs, tāpēc arī nekad neprasīja un nepieņēma palīdzību. Viņa bija pieradusi ar visu tikt galā pati. Mammas dzīve bija skaista, raiba un piepildīta, viņa saņēmusi ļoti daudz mīlestības no saviem faniem. Palaidīsim mammu viegli mūžības ceļā – nevis sērosim un apraudāsim, bet atcerēsimies, cik daudz skaistu atmiņu ir atstāts un tūkstošiem dziesmu nodziedāts. Paldies Dievam, ka uzklausīja un bija žēlīgs, ka mammai nevajadzēja ilgi mocīties. Ļausim viņas dvēselei ātri nokļūt tai skaistajā un vieglajā vietā,” sirsnīgus piemiņas vārdus savai mammai velta dēls.

21. janvārī Rīgas krematorijas lielajā zālē tuvinieki, kolēģi un talanta cienītāji teica Inesei ardievas. Viņa devās ugunsceļā, un pelni apglabāti līdzās vīram Pļavnieku kapos.