Trakā pasaule

Mācītājs aizved plakanās Zemes piekritējus uz Antarktīdu, lai parādītu, vai Zeme ir plakana vai lodveida. Ekspedīcijā daži piedzīvo pārsteigumu!

Nils Zālmanis

Jauns.lv

2024. gada decembrī amerikāņu mācītājs Vils Dafijs sarīkoja neparastu ekspedīciju uz Antarktīdu, paņemot plakanās un lodveida Zemes teoriju piekritējus. Rezultāts pārsteidza ne vienu vien!

Mācītājs aizved plakanās Zemes piekritējus uz Anta...

Ekspedīciju “Pēdējais eksperiments” organizēja ASV Kolorado štata mācītājs Vils Dafijs, kurš cerēja “izbeigt diskusijas par Zemes formu”. Dafijs organizēja ekspedīciju, kurā četri plakanās Zemes teorijas atbalstītāji un četri lodveida Zemes teorijas piekritēji aizstāvji nokļuva Antarktīdā, lai savām acīm novērotu baltā kontinenta pusnakts sauli.

Pusnakts saule Antarktīdā ir viens no daudziem pierādījumiem tam, ka Zemei ir lodveida forma, jo šāda parādība var pastāvēt tikai uz sagāztas rotējošas sfēras, kuras ass slīpums vasaras laikā ļauj Antarktīdai būt nepārtraukti 24 stundas pavērstai pret Sauli.

Plakanās Zemes teorijas atbalstītāji bieži apgalvo, ka 1959. gada Antarktikas līgums liedz civiliedzīvotājiem apmeklēt šo kontinentu, lai šādi slēptu mūsu planētas patieso formu. Dafijs vēlējās pierādīt, ka šāda lieguma nav. “Es izveidoju “Pēdējo eksperimentu”, lai izbeigtu šo diskusiju uz visiem laikiem. Pēc tam, kad mēs būsim bijuši Antarktīdā, nevienam vairs nebūs jātērē laiks, debatējot par Zemes formu,” paziņoja Dafijs. 

Ironiski, bet daudzi plakanās Zemes teorijas piekritēji nemaz netic, ka tāds Antarktīdas kontinents vispār pastāv, un pasaules karte drīzāk līdzinās ANO karogā attēlotajam, kur uz Zemes “diska” redzama tikai Eirāzija, Āfrika, Ziemeļamerika, Dienvidamerika un Austrālija, un šie kontinenti ieskauj Ziemeļpolu diska centrā. Antarktīdas tur nav, un plakanās Zemes teorijas piekritēji uzskata, ka tā kā milzīga ledus siena aptver Zemes disku, neļaujot okeānam pārlīt pāri malām.

Varētu padomāt, ka plakanās Zemes teoriju var vienkārši atspēkot, uzrādot no kosmosa uzņemtās fotogrāfijas, kur ne tikai redzama Zemes lodveida forma, bet arī lieliski saskatāma Antarktīda, kur pastāvīgi nokļūst zinātnieki un tūristi. Taču plakanās Zemes piekritējus tas nepārliecina — viņi kosmiskos lidojumus uzskata par grandiozu afēru, kurā iesaistītas daudzu valstu valdības, nemaz nerunājot par cilvēku izkāpšanu uz Mēness, kā arī pārliecināti, ka 1959. gada Antarktikas līgums aizliedz parastiem cilvēkiem tai tuvoties, lai sabiedrība neatklātu lielo ledus sienu un neuzzinātu “patiesību” par Zemes formu.

Ekspedīcijas dalībnieki nokļuva Jūnionglečerā (“Union Glacier Camp”), privātajā sezonālajā tūrisma un loģistikas bāzes nometnē, kas atrodas Elsvērta Zemē apmēram četrarpus stundu lidojuma attālumā no Puntaarenasas Čīlē un atrodas 1138 kilometru attālumā no Dienvidpola.

Zemes disku ieskaujošo ledus sienu atrast viņiem neizdevās, toties ceļotāji pārliecinājās, ka polārās dienas laikā saule tā arī ne mirkli nepazūd aiz horizonta. Ekspedīcijas norise tika filmēta tiešraidē, kurā skatītāji varēja redzēt ne vien aizraujošus Antarktīdas skatus, bet arī saules nepārtraukto kustību debesīs visas diennakts gaitā.

Pēc plakanās Zemes teorijas piekritēju domām, Saule nav milzīga degoša lode, kas atrodas miljoniem kilometru attālumā no Zemes, bet neliela izmēra, diezgan tuvu esošs gaismas avots debesu cietā apvalka tuvumā. Katru dienu Saule veic apli virs Zemes diska, pakāpeniski izgaismojot visus piecus kontinentus. Tās gaismas nepietiek, lai apgaismotu visu disku uzreiz, tāpēc diena un nakts dažādās pasaules daļās iestājas atšķirīgos laikos.

Saskaņā ar šo teoriju Saule katrā brīdī apgaismo tikai to lielās ledus sienas daļu, kas atrodas vistuvāk tai. Tāpēc tai būtu neiespējami apgaismot visu Antarktīdu nepārtraukti visas diennakts garumā, jo tas prasītu vienmērīgi apgaismot tikai diska malas, neietekmējot tā centru, kur joprojām mainās diena un nakts.

Grupas sastāvā bija slavenais “ YouTube” satura veidotājs un plakanās Zemes teorijas piekritējs Džerans Kampanella, kurš devās uz Antarktīdu, laikā, kad tur valda polārā diena, lai savām acīm redzētu visas 24 stundas diennaktī spīdošo sauli — parādību, kas būtu neiespējama, ja Zeme būtu plakana.

Ceļojumā, kas izmaksāja 37 700 ASV dolāru, Kampanella devās no dzimtās Kalifornijas, un Antarktīdā viņš tiešām redzēja, ka visu diennakti saule nenoriet. Gluži negribīgi viņš atzina saviem sekotājiem: Zeme tomēr nav gluži plakana, kā viņš bija domājis.

“Reizēm dzīvē gadās kļūdīties. Es biju uzskatījis, ka saule nespīd 24 stundas. Patiesībā es par to biju pārliecināts,” atzina Kampanella. “Es saprotu, ka par mani apgalvos, ka esmu pārdevies, tikai par to, ka saku patiesību, un, ziniet, ja būt godīgam nozīmē būt tādam, kurš pārdevies, nu labi, – es godīgi ticēju, ka tāda 24 stundu saule nepastāv... Tagad es godīgi ticu, ka tāda ir. Tas arī viss,” viņš piebilda. Viņš gan vēl negrasās atzīt, ka Zemei ir lodveida forma. “Es neteikšu, ka Zeme ir perfekta lode,” viņš sacīja pēc sava plakanās Zemes uzskata atmešanas. “Tomēr saule dara tieši to, ko šie čaļi [lodveida Zemes teorijas piekritēji] teica, tā apriņķo dienvidu kontinentu. Tā nu tas ir.”

Taču 24 stundu saules vērošana pārliecināja nebūt ne visus “plakanos”. “Jūtūbera” Ostina Vitsita pārliecību nekas nespēj sagraut, viņaprāt, tas nepierāda, ka Zemei ir lodveida forma: “Es nedomāju, ka tas apgāž plakanās Zemes teoriju, es nedomāju, ka tas pierāda lodveida formu,” viņš paziņoja. Viņaprāt, nepieciešami turpmāki pētījumi.

Jāpiebilst, ka "plakanticīgie" regulāri rīko starptautiskas konferences, kurās popularizē savu pasaules uzskatu.

Piemēram, 2018. gadā Lielbritānijas pilsētā Birmingemā notika plakanās Zemes teorijas piekritēju konference “Flat Earth Convention”, kurā visā nopietnībā — vairāk nekā pusgadsimtu pēc pirmo mākslīgo Zemes pavadoņu palaišanas un cilvēku iziešanas atklātā kosmosā — trīs dienas tika apspriesta iespējamā Zemes forma. Daži apgalvoja, ka Zemei ir diska forma, ko aptver ledus siena, citi apgalvoja, ka Zemi aptver ciets debesu apvalks. Kāds stāstīja, ka Zemei ir romba forma, un to balsta kolonnas. Viņaprāt, planētas malā darbojas tā sauktais “Pakmena efekts” jeb telpas un laika deformācija, kas objektus teleportē uz pretējo Zemes malu, un šo teoriju “apstiprina” tas, ka kuģi, kas šķērso horizontu, vēl nekad nav nokrituši no Zemes romba, vēstīja "The Telegraph".

“Ļaudis sāk mosties. Mēs novērojam strauji pieaugušu interesi par plakanās Zemes teoriju un arvien lielāku neuzticību valdībām,” paziņoja “Flat Earth Convention” organizētājs Garijs Džons.

Un patiešām, “ekspertu” runas par plakanās Zemes teoriju pavadīja piekrišanas izsaucieni no zāles, bet NASA uzņemtos video ļaudis uztvēra ar smiekliem, svilpieniem un nicīgiem izsaucieniem.