Deputāte: Kazāka izvirzīšana ECB viceprezidenta amatam ir augsts novērtējums Latvijai
Pašreizējā Latvijas Bankas (LB) prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūra Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidenta amatam apliecina, ka bijusi pareiza izvēle apstiprināt viņu par LB prezidentu, piektdien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē pauda Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
Tāpat deputāte norādīja, ka tas apliecina Kazāka personīgo spēku profesionāli un Latvijas spēju prezentēt savus kandidātus uz augstiem amatiem. "Ceram uz labu rezultātu, bet arī šis jau ir ļoti augsts novērtējums arī Latvijai kopumā," sacīja Kalniņa-Lukaševica.
Šeit ir iespēja Latvijai iegūt būtisku, latvisku ietekmi, sacīja deputāte, paužot paļāvību, ka Finanšu ministrija (FM) un ministrs izdarīs maksimālo, lai šo rezultātu sasniegtu.
FM Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss iezīmēja, ka pirmdien, 19. janvārī, gaidāmajā Eirogrupā finanšu ministri izvirzīs vienu no diviem kandidātiem ECB viceprezidenta amatam. Sakss skaidroja, ka Eirogrupa ir tā, kas kandidātu iesaka, un tad sekojot tehniska procedūra. "Tas lēmums ir pirmdien," pauda Sakss.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis komisijā aktualizēja jautājumu par to, ar kādu laika grafiku jārēķinās politiķiem, ja Kazāku šim amatam izvēlas. Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka jaunā ECB viceprezidenta amatā stāšanās būtu no jūnija, jo esošā ECB viceprezidenta Luisa de Gindosa pilnvaru termiņš beigsies 2026. gada 31. maijā. Tas nozīmē, ka Kazāka ievēlēšanas gadījumā politiķiem būtu pietiekami daudz laika domāt par jaunā LB prezidenta izvirzīšanu, secināja Kalniņa-Lukaševica.
Komisijā Sakss arī iezīmēja nākamnedēļ gaidāmo Eirogrupas un Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmju darba kārtību.
Eirogrupas sanāksmē 19. janvārī papildus ECB valdes priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanai plānots uzklausīt informāciju no Bulgārijas par eiro ieviešanu, izskatīt eirozonas rekomendācijas 2026. gadam un atskatīties uz 12. janvārī notikušo G7 valstu sanāksmi finanšu ministru līmenī.
Savukārt ECOFIN sanāksmē 20. janvārī Kipras prezidentūra iepazīstinās ar savu programmu. Plānots pārrunāt uzkrājumu un investīciju savienību, banku sektora konkurētspējas stiprināšanu un konsolidāciju, nodokļu sistēmas vienkāršošanu un citus jautājumus.
Līdztekus plānots diskutēt par Krievijas kara pret Ukrainu ekonomisko un finansiālo ietekmi. Iecerēts izskatīt arī grozījumus Atveseļošanas un noturības plānos, ES Padomes secinājumus par 2026. gada Agrās brīdināšanas mehānisma ziņojumu, Padomes lēmumu un ieteikumu saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.
Jau ziņots, ka Eirogrupas sanāksme gaidāma 19. janvārī, bet ECOFIN - 20. janvārī. Plānots, ka 19. janvāra Eirogrupas sanāksmē eirozonas finanšu ministri izvirzīs vienu no diviem kandidātiem ECB viceprezidenta amatam. Viens no viņiem ir Latvijas Bankas pašreizējais prezidents Kazāks, bet otrs - bijušais Portugāles finanšu ministrs Mario Centeno.
Gala lēmumu par nākamo ECB viceprezidentu martā pieņems ES līderi.
ECB valdes locekļu pilnvaru laiks ir astoņi gadi, un to nepagarina. Tikai ES dalībvalstu pilsoņi var būt par ECB valdes locekļiem. ECB valdē līdz 2027. gada beigām, ņemot vērā esošo valdes locekļu pilnvaru laikus, būs jāpārvēlē četri valdes locekļi, tajā skaitā valdes priekšsēdētājs un valdes priekšsēdētāja vietnieks.
Esošā ECB viceprezidenta Luisa de Gindosa pilnvaru termiņš beigsies 2026. gada 31. maijā, tāpēc Latvijai bija iespēja izvirzīt savu kandidātu šim amatam.
ECB prezidentes Kristīnes Lagardas pilnvaru termiņš beigsies 2027. gadā.
Gaidāmās izmaiņas ECB valdē pievērsušas pastiprinātu uzmanību līdzsvaram šajā institūcijā. Ziņu aģentūra "Reuters" norāda, ka vēsturiski valdē dominē vīrieši no eirozonas lielākajām valstīm - Francijas, Vācijas, Itālijas un Spānijas. Kopš ECB izveides 1998. gadā neviena no valstīm, kas agrāk atradās Padomju Savienības jūgā, nav ieņēmusi vietu valdē. "Reuters" arī norāda, ka kopš ECB izveides tikai 19% valdes locekļu bijušas sievietes.
Valdībām viceprezidenta amats ir arī iespēja vairot savu ietekmi eirozonas iestādēs. Tā kā 2027. gadā ir paredzētas izmaiņas augstākajos amatos, vairāku valstu valdības šogad pieņemto lēmumu uzskata par agrīnu iezīmi ilgākā cīņā par ietekmi.
FM norāda, ka Kazāks ir starptautiski atzīts makroekonomists ar plašu profesionālo pieredzi monetārajā politikā, finanšu stabilitātē un banku sektorā, un viņa izvirzīšana būtiski stiprinātu Latvijas pārstāvniecību ES institūcijās.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzskata, ka Kazāka virzīšana ECB vadībā stiprina Latvijas iespējas dot ieguldījumu visas eirozonas attīstībā un finanšu stabilitātē. "Kazāks būtu pirmais Latvijas un arī Austrumeiropas pārstāvis ECB augstākajā vadībā, un tas būtu nozīmīgs solis mūsu valsts pārstāvniecības un kompetences stiprināšanā ES institūcijās," pauž Ašeradens.
FM norāda, ka Kazāks atbilst visām Līguma par ES darbību prasībām amatam, tostarp viņam ir nevainojama reputācija un izcila profesionālā kvalifikācija monetāro un banku jautājumu jomā.
FM skaidro, ka ECB viceprezidents ir viens no centrālajiem amatiem Eiropas ekonomiskajā un finanšu sistēmā. Viceprezidents īsteno eirozonas monetāro politiku, piedalās lēmumu pieņemšanā par banku uzraudzību, pārstāv ECB starptautiskajos formātos, kā arī ir atbildīgs par makroprudenciālo politiku un finanšu stabilitāti.
Jau ziņots, ka Kazāks Latvijas Bankas prezidenta amatā uz otro termiņu 2025. gada februārī tika ievēlēts tikai ar otro piegājienu. Pirmajā kārtā Kazāku politisko intrigu rezultātā nepārvēlēja.
