Mazi bērni no viedtālruņiem jātur pa gabalu, liek domāt pētījums

Pētījumā piedalījās vairāk nekā 100 000 cilvēku no 163 valstīm un teritorijām, visi vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Atklājies, ka tie bērni, kuri tika pie viedtelefona vēl pirms 13 gadu vecuma, pieaugušā vecumā daudz biežāk cieš no trauksmes, vientulības sajūtas un pat domām par pašnāvību. Jo agrāk bērns sācis darboties ar viedtelefonu, jo agrāk arī parādās problēmas.

Īpaši smagi cieš meitenes

Žurnālā “Journal of Human Development and Capabilities” publicētā raksta autori pauž nopietnas bažas par jaunās paaudzes psihisko veselību. Īpaši tas attiecas uz meitenēm, norāda pētījuma vadošā autore no ASV analītiskā centra “Sapien Labs” Tara Tjagardžana.

Pētījumā izmantots indekss MHQ (“Mind Health Quotient”), kas vērtē emocionālās, prāta spēju jeb kognitīvās un sociālās funkcijas. Tiem, kas saņēma viedtelefonu 13 gados, vidējais rādītājs bija 30 balles, bet tiem, kas piecos līdz sešos gados – gandrīz nulle.

Jaunietes, kas sāka izmantot viedtelefonu tik mazā vecumā, cieš īpaši smagi – 48% bijušas pašnāvnieciskas domas. Ja tikai 13 gados, tad 28 procentiem. Puišiem šis rādītājs bija attiecīgi 31 un 20 procenti.

Vainojami sociālie tīkli

Pētnieki uzskata, ka vainojamas nav pašas ierīces, bet pieeja sociālajiem tīkliem, tostarp tiem, kas darbojas, izmantojot mākslīgo intelektu. Pārāk agrīna klejošana internetā ir iemesls apmēram 40% psihes problēmu jauniešiem, ieskaitot vajāšanu tīmeklī un miega traucējumus, vājinās arī saikne ar ģimeni.

Īpaši asa problēma ir angliski runājošās valstīs. ASV, Lielbritānijā, Kanādā un Austrālijā bērni saņem viedtelefonu vidēji 11 gados, un 70% psihes traucējumu skaidrojami ar soctīklu ietekmi.

Kaut arī soctīklos un internetā var atrast daudz noderīgas informācijas un šīs iespējas izmantot lietderīgi, bērni, it īpaši mazā vecumā, vēl neprot atsijāt derīgo no nederīgā un pat kaitējošā.

Pētījuma autori iesaka skolās ieviest kā obligātu apmācību digitālajā higiēnā, aizliegt pieeju soctīkliem līdz 13 gadu vecumam, laist tirgū bērnu telefonus bez pieejas internetam.

Pašlaik Francijā viedtelefoni ir aizliegti pamata un vidējās izglītības iestādēs, to izmantošanu mācību stundās aizliegušas Nīderlande, Grieķija, Itālija, vairākas Lielbritānijas skolas. Ķīna ir uzdevusi populārām platformām ierobežot laiku, ko bērni pavada pie ekrāna.

Piltenes pamatskolā pozitīva pieredze

Latvijā ar Saeimas lēmumu no gaidāmā mācību gada būs aizliegta tālruņu lietošana visās skolās līdz 6. klasei ieskaitot. Piltenes pamatskola to izdarīja jau agrāk, un gadu pēc aizlieguma novērojumi liecina par pozitīvu ietekmi.

Skolas direktore Edīte Dzirniece Jauns.lv stāsta: “Tā kā skolēniem nav pieejami tālruņi, viņi starpbrīžos sākuši vairāk sarunāties savā starpā. Tāpat skolotāji ir teikuši, ka skolēni viņos vairāk ieklausās – iepriekš tomēr skolēniem bija jāpaskatās, kas tai somā darās vai zem sola, kur nolikti telefoni. Šobrīd viņiem uzmanība vairs netiek novērsta un viņi vairāk iesaistās stundu darbā.”

Jautāta, vai nav bijis grūtāk vecākās klasēs, Dzirniece atzīst: “Bija kaut kāda šmaukšanās, kad skolotājiem tika nodots tikai tālruņa vāciņš. Tomēr, kad stundas laikā šiem skolēniem kabatā kaut kas ierūcās, klases biedri uz viņiem skatījās šķībi – domāja, kāpēc man jānodod telefons, ja citi nenodod. Bet vēlāk jau arī šie skolēni ieklausījās kolektīvā, un beigās jau viss bija kārtībā.”

Aizliegums var arī samazināt stundu “bastošanu”. Proti, telefoni mācību dienas sākumā tiek nodoti pirmajam skolotājam, bet vēlāk tos atdod pēdējās stundas skolotājs. “Un bērniem tā kā negribas aiziet mājās bez telefona,” atklāj Dzirniece.

Direktore novēl izdošanos arī citām skolām un norāda, ka ļoti būtisks ir ģimenes atbalsts: “Mūsu skolēniem ir ļoti saprotoši vecāki, un vēlos izteikt viņiem lielu paldies!” Tāpat šī pieeja jau izmantota Laurenču sākumskolā, Rīgas 64. vidusskolas sākumskolas klasēs, Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā, citās Latvijas skolās un sākumskolās.