Bez eksporta nav izrāviena: uzņēmēji mudina Latviju domāt lielākos mērogos
Latvijas bagātības vairošanā vitāli svarīgs ir uzņēmumu eksports, sestdien aģentūras LETA rīkotajā festivāla "Lampa" diskusijā "Latvija - bagātākā valsts Eiropā jeb vai mēs esam spējīgi radīt lielas idejas un izvirzīt lielus valstiskus mērķus?" atzina uzņēmēji.
Uzņēmējs un ekonomists Jānis Ošlejs uzskata, ka problēma ir tajā, ka ļoti daudz uzņēmēju strādā vietējam tirgum - viņiem ir svarīgi "izdzīvot šeit un tagad", lai gan ir problēmas ar izaugsmi. Patlaban vērojama naudas izšķiešana, lai tā vietā izveidotu darba vietas Latvijā ar augstu pievienoto vērtību, uzskata Ošlejs.
Viņš kritizēja zaļā kursa realizēšanu, proti, Klimata un enerģētikas ministrijas plānā lielākā tiesa apspriesto tēmu ir par to, kā patērējam ārzemēs radītas tehnoloģijas, lai padarītu zaļāku Latviju.
"Bet mēs kā valsts nekļūstam bagātāka no tā, ka importējam par ES līdzekļiem saules paneļus. Tā nevar kļūt bagātāks. Bagāts var kļūt, ja mēs eksportētu līdzīgus produktus uz citām valstīm," uzsvēra Ošlejs.
Uzņēmējs atzinīgi izteicās par 5% no iekšzemes kopprodukta veltīšanu aizsardzībai, jo šāds finansējums ir ideāls pelnīšanai un attīstītu dažādas nozares, taču arī šajā ziņā ir jālūkojas eksporta virzienā.
"Mēs varētu pateikt, ka iztērējot šos 5% vēlamies, lai rodas uzņēmumi, kuriem ir minimāla prasība - 50% eksporta. Mēs varētu izveidot aizsardzības nozari kā spararatu, kas pavelk visus uz priekšu," uzsvēra Ošlejs, gan piebilstot, ka Latvija tā vietā patlaban iegādājas ieroču sistēmas ārzemēs.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis atzina, ka uzņēmēju komūnai eksporta nozīme ir jāsludina vēl jaudīgāk un svarīgi to stāstīt sabiedrībai, lai arī vienlaikus "globālajā līgā" ir ielauzties esot sarežģīti.
Rostovska pārstāvētā domnīca "LaSER", pētot Lietuvas ekonomikas attšitību, secinājusi, ka līdz 2008./2009.gadam Latvija un Lietuva attīstījušās ļoti līdzīgi, bet pēc tam Lietuva "aizgājusi kā raķete uz priekšu". Lietuvas veiksmes stāstā nozīmīga edsot elites vienošanās par eksportu un tā attīstību.
"Patlaban redzams rezultāts, proti, ja līdz tam Igaunija bija kā piemērs, tad tagad sakām - Lietuva. Tas notika desmit līdz 15 gados. Ja ieliek šobrīd pareizus pamatus, tad pēc 10-15 gadiem varam nokļūt pilnīgi citā rangā," uzsvēra Rostovskis.
Turpinot Rostovska pausto, Ošlejs piekrita, ka Lietuva izvirzījusies vadībā tādēļ, ka koncentrējas uz tādu vietējo uzņēmumu attīstību, kas eksportē.
Ošlejs uzskata, ka ir svarīgi attīstīt mazos uzņēmumus, un to var salīdzināt ar cilvēka attīstības posmiem.
"Bet ir jābūt skaidram mērķim - mēs atbalstām bēbīšus tad, ja viņu plāns nākotnē ir eksportēt. Ja viņu plāns nav eksportēt, bet, piemēram, izveidot viesu māju Dagdā, tad neatbalstām viņus. Tam ir jābūt ļoti skaidri pateiktam," uzsvēra Ošlejs.
