Bijušo "Latvijas krājbankas" vadītāju krimināllietā apgabaltiesa gaida ekspertīzes slēdzienu
Krimināllietu pret bijušo AS "Latvijas krājbanka" prezidentu Ivaru Priedīti un bankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu Rīgas apgabaltiesa apelācijas kārtībā turpinās skatīt tad, kad kļūs zināms lietā noteiktās ekspertīzes pabeigšanas datums.
Rīgas apgabaltiesa informēja, ka kārtējā tiesas sēde šajā norisinājās pirmdien, kad viens no apsūdzētajiem pabeidza liecību sniegšanu. Saistībā ar to, ka tiesa ir pieņēmusi lēmumu par ekspertīzes noteikšanu, nākamās tiesas sēdes datums pašlaik nav noteikts. Līdzko būs zināms ekspertīzes pabeigšanas datums, tiks noteikts arī nākamās sēdes datums, informēja apgabaltiesā.
Abi apsūdzētie pārsūdzējuši pirmās instances spriedumu, ar kuru viņiem piespriests cietumsods un mantas konfiskācija. Lietu izskata slēgtās tiesas sēdēs.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa krimināllietā par piesavināšanos lielā apmērā Priedīti un Antonovu atzinusi par vainīgiem, sodot viņus ar brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju. Krievijas pilsonim Antonovam tika noteikta brīvības atņemšana uz sešiem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Antonovam piederošie ekskluzīvie transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un vairāku uzņēmumu kapitāldaļas.
Priedītim tika noteikta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Priedītim piederošie nekustamie īpašumi Latvijā un Spānijā, transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un uzņēmuma kapitāldaļas.
Tiesa arī nosprieda no Antonova un Priedīša piedzīt par labu cietušajai bankai pieteikto kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu vairāk nekā 27 miljonus eiro apmērā.
Abi apsūdzētie tika vainoti par 27 miljonu eiro piesavināšanos. Viņi apsūdzēti par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kā arī Priedītis apsūdzēts par "Latvijas krājbankas" statistikas pārskatu un statistiskās informācijas viltošanu un slēpšanu.
Lieta tika izskatīta slēgtā tiesas sēdē, jo to lūdza cietušās bankas pārstāvis, lai aizsargātu komercnoslēpumu. Kriminālprocess tika sākts 2011. gadā, bet tiesai nodots 2014. gadā. Iztiesāšanas sākumstadijā vairākas tiesas sēdes tika atliktas apsūdzētā Antonova neierašanās dēļ, tāpēc tiesa nolēma iztiesāt krimināllietu bez viņa klātbūtnes.
Iztiesāšanas laikā liecības sniedza vairāk nekā 30 apsūdzības un aizstāvības pieteiktie liecinieki, no kuriem daļa dzīvoja ārzemēs, tāpēc tika organizētas videokonferences ar ārvalstu kompetentajām iestādēm šo liecinieku nopratināšanai.
2011. gada nogalē "Latvijas krājbankā" tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23. decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Civillietā, kura saistīta ar "Latvijas krājbanku", Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15,4 miljonus eiro no septiņiem bankas bijušajiem valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.
Pirmās instances tiesas spriedums tika pārsūdzēts, un lieta nonāca Rīgas apgabaltiesā, kas to atstāja spēkā. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar to spriedums ir stājies spēkā.
Lietā kā atbildētāji bija septiņi likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušie valdes locekļi - Priedītis, Mārtiņš Bondars, Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova.
