Pētnieki secinājuši, ka attālinātais darbs padara laimīgākus
Iespējas strādāt attālināti no mājām vai jebkuras citas vietas būtiski uzlabo darbinieku labklājību un laimes sajūtu, secināts pētījumā Austrālijā, kas sākās vēl pirms pandēmijas.
Kovida laiks kļuva par negaidītu pavērsienu, kad miljoniem cilvēku saprata, ka viņi darbu var veiksmīgi veikt arī ārpus ierastā biroja sienām. Piecus gadus vēlāk Dienvidaustrālijas universitātes pētnieku komanda sniedz vērtīgus secinājumus. Viņi pētījums sākās vēl pirms kovida un ilga četrus gadus.
Viena no pirmajām novērotajām pārmaiņām jau pandēmijas sākumā bija miega ilguma pieaugums: attālinātie darbinieki gulēja gandrīz par pusstundu ilgāk katru nakti. Pirms pandēmijas vidējais austrālietis nedēļā pavadīja ap četrarpus stundām ceļā uz un no darba. Ikdienas pārvietošanās samazināšana vai likvidēšana sniedza tiešu un pozitīvu efektu. Kaut gan sākotnēji novērots neliels alkohola patēriņa pieaugums, kopējā tendence virzās uz lielāku labklājību.
Austrālijā un arī Spānijā veiktā pētījumā secināts, ka attālinātie darbinieki gadā iegūst līdz pat desmit papildu brīvdienām. Šis laiks tiek izmantots dažādos veidos, daļa veltīta darbam, daļa – ģimenes pienākumiem, apmēram trešdaļa veltīta brīvā laika aktivitātēm. Pētnieki norāda, ka, strādājot no mājām, “pieaug iespējas būt fiziski aktīvam un samazinās sēdošs dzīvesveids”.
Mainījušies arī ēšanas paradumi. Kaut gan virtuves tuvums varētu veicināt biežāku našķošanos, pētījums atklāj tendenci veselīgākas izvēles virzienā. Pieaudzis dārzeņu, augļu, piena produktu patēriņš, daudz vairāk maltītes gatavotas mājās.
Priekšnieki gan nereti uztraucas par kontroles trūkumu, taču Austrālijas pētījums un arī citi liecina, ka produktivitāte saglabājas vai pat uzlabojas, strādājot no mājām. Tiesa, tā var ciest, ja darbs no mājām tiek uzspiests, kā tas notika stingro ierobežojumu laikā. Turpretim, ja cilvēki paši to izvēlas, darba sniegums necieš. Protams, tas prasa arī spēju sevi disciplinēt.
Kā ir Latvijā
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā 2024. gadā attālināti strādājošu darbinieku skaits 15 līdz 74 gadu vecumā pieauga par 6900, sasniedzot 87 900 jeb 11,6% no darba ņēmēju kopskaita (2023. gadā 10,6%). No attālināti strādājošajiem 58,2% bija sievietes un 41,8% vīrieši. Visbiežāk attālināti strādāja informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (50,3% no kopskaita nozarē) un finanšu un apdrošināšanas jomā (47,6%).
