Pārvēršamies par sliņķiem? Šobrīd dzīvojam periodā, kurā brīvdienu būs vairāk nekā darbadienu

Ne tikai Latvijā ir salīdzinoši augsts svētku dienu skaits, taču pie mums ir arī noteikti mehānismi, kas var vēl vairāk palielināt brīvo dienu skaitu. Tā rezultātā šobrīd dzīvojam 31. dienas periodā, kurā atpūtīsimies vairāk, nekā strādāsim – ir 14 darbadienu un 17 brīvdienu proporcija.

Atbildē Jauns.lv, Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK) norāda, ka tam ir tieša negatīva ietekme uz valsts ekonomiku.

Daudz brīvdienu, pārceltās darbadienas – bieži neproduktīvas

Likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" nosaka, ka Latvijā ir 16 svētku dienas.  Eiropas valstīs vidēji ir 12,2 dienas. Taču, kā zināms, jau daudzus gadus, pie nosacījuma, ka svētku dienas — 4. maijs, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena un 18. novembris — iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu.

Papildus tam, pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, Ministru kabinets katru gadu var izdot rīkojumu par darba dienu pārcelšanu, kā tas ir šogad, kad piektdiena – 2. maijs – tiek piešķirta brīva un būs jāatstrādā sestdienā, 10. maijā.

Izsludinot dažādas nosacīti spontānas brīvdienas vai sagaidot, piemēram, tādu atpūtas pavasari, kā šogad, ir gan jāsaprot šis tas par reālo darba vidi, norāda konfederācijā.

“Pirmkārt, eksportējošiem uzņēmumiem nav iespējams pārtraukt savu darbību, ja Latvijā pārceltas brīvdienas dēļ, ja iepriekš noslēgti līgumi nosaka, ka starptautiskie partneri gaida saražoto produkciju noteiktā laikā un apjomā. Tātad, tiek strādāts tāpat, un izmaksas ir dubultā.

Otrkārt, pieredze liecina, ka uz nedēļas nogalēm pārceltās darba dienas mēdz būt neproduktīvas. LDDK liela daļa sadarbības norit ar publisko sektoru, un esam novērojuši, ka darba apjoms, jeb saziņa ar valsts pārvaldi, drastiski krītas pārceltajās brīvdienās, kas liek domāt, ka publiskās pārvaldes darbinieki neuztver to kā darba dienu. Formāli mēs strādājam, bet reāli nestrādājam,” atbildot uz Jauns.lv jautājumiem, norāda LDDK.

Konfederācija uzsver, ka izveidojas trīs pakāpju izaicinājums mūsu valsts konkurētspējai – pirmkārt, mums ir daudz oficiālo svētku dienu, otrkārt, ir noteikti svētku dienu pārcelšanas un kompensēšanas mehānismi, treškārt, produktivitāte darbam pārceltajās brīvdienās ir apšaubāma.

Spontānās brīvdienas nozīmē steidzīgu pārplānošanu

LDDK vēl norāda, ka spontāni pasludinātas brīvdienas var arī nozīmēt nepieciešamību pirms tam steidzami pārplānot virkni ar darbu saistītu lietu: “Tās daudzās jomās nosaka steidzami pārplānot visu darba grafiku – transporta kustības saraksti, ārstu pieņemšanas laiki u.tml., kā arī maksāt piemaksas par darbu izejamās dienās u.tml. izdevumus.”
Katra lieka atpūtas diena nozīmē arī mazāku saražoto preču un pakalpojumu apjomu (-0,5% no IKP jeb mīnus 150 milj. eiro), mazākus nodokļus (-50 milj. EUR), zemāku produktivitāti ražojošajos uzņēmumos un lielākus darba devēju izdevumus gadījumos, ja darbs nav pārtraucams un darbiniekiem jāmaksā piemaksas par darbu svētku dienās vai par virsstundām (100% apmērā) - tādējādi samazinās sabiedrībai pieejamo labumu apjoms.

“Viena no latviešu vēsturiskajām vērtībām ir darba tikums. LDDK nav pret svētku dienām vai svinēšanu kopumā, taču pēdējā laikā mēs ļoti daudz runājam par papildu brīvdienām, slodžu samazināšanu, un līdz ar to esam aizmirsuši par savām pamatvērtībām. Attieksme pret darbu ir atšķirīga attīstītās valstīs un valstīs ar stagnējošu ekonomiku. Latvijai būtu jāpieder pie pirmo valstu grupas gan attieksmes ziņā, gan ekonomisko rādītāju ziņā. Aicinām pārskatīt brīvdienu skaitu un to organizēšanu, līdzīgi kā to nesen izdarīja Dānija,” pauž konfederācija.

Interesanti, ka paralēli šai situācijai Latvijā aktuāla ir bijusi diskusija par to, vai nevajadzētu arī 11. novembri – Lāčplēša dienu – pasludināt kā brīvdienu. Vēl pašlaik aktuāla ir diskusija par to, vai brīvas dienas nepienāktos arī sievietēm menstruāciju laikā.