Igaunija sper nākamo nozīmīgo soli "Rail Baltica" projektā
Šonedēļ Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija paziņoja par nākamo svarīgo soli "Rail Baltica" būvniecībā Igaunijā. Ekonomikas un rūpniecības ministrs Erkki Keldo ir parakstījis rīkojumu, kas apstiprina Pērnavas apriņķa posma maršruta plānu, tādējādi ļaujot sākt būvniecību reģionā, kur progress bija apstājies pēc tam, kad Igaunijas Augstākā tiesa 2020. gadā daļēji atcēla iepriekšējo plānu.
Būvniecības sagatavošanas darbi norit pilnā sparā, un šobrīd tiek noslēgti līgumi ar starptautiskiem būvniecības konsorcijiem. "Rail Baltic Estonia" izpilddirektors Anvars Salomets apstiprinājis, ka būvniecības līgumi teju visam Igaunijas pamattrases posmam tiks parakstīti līdz maijam ar mērķi līdz 2030. gadam uzsākt ātrgaitas vilcienu satiksmi starp Tallinu un Varšavu.
Apstiprinātais plānojums paredz 350 metru plašu dzelzceļa koridoru. Tā ietvaros tiks izbūvēta 66 metrus plata dzelzceļa josla, kas tiks norobežota 35 metru platumā un ietvers visu nepieciešamo infrastruktūru – sliedes, elektrolīnijas, drenāžas sistēmas un apkalpes ceļus. Vietējiem iedzīvotājiem būs pieejamas jaunas mobilitātes iespējas, tostarp divas reģionālās stacijas Surju un Urissaare. Tāpat tiek plānots izbūvēt atbalsta ceļu tīklu, lai būvniecības un ekspluatācijas laikā nodrošinātu piekļuvi dzīvojamajām teritorijām, lauksaimniecības zemēm un mežiem.
Vides aizsardzība ir būtisks aspekts, kuram "Rail Baltica" projekta ieviešanā tiek pievērsta īpaša uzmanība. Ekoloģiskās pārejas (ekodukti) un aizsardzības zonas nodrošinās dzīvotņu savienojamību un savvaļas dzīvnieku pārvietošanās iespējas, īpaši jutīgajās dabas teritorijās. Projektēšanas posmā tiks identificētas trokšņu samazināšanas zonas, lai aizsargātu gan iedzīvotājus, gan vidi. Papildus tiks ieviesti visaptveroši kompensācijas un ietekmes mazināšanas pasākumi, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi, tostarp uz Luitemā teritoriju, kas veidota putnu sugu aizsardzībai, un tās medņu populāciju.
