Baltijas iedzīvotāji ir pieraduši, ka nauda viņu kontos ienākumus nenes; bankām šāda neinformētība ir izdevīga
Saskaņā ar "Kantar Emor" Baltijas valstīs veiktās aptaujas rezultātiem 86% Latvijas iedzīvotāju, 82% Igaunijas iedzīvotāju un 71% Lietuvas iedzīvotāju, pēc pašu vārdiem, ir ietaupījumi.
Pētījuma pasūtītāja "Bigbank Eesti" vadītāja Jonna Pehtere sacīja, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem vairāk nekā puse Baltijas valstu iedzīvotāju joprojām savus ietaupījumus tur parastajos banku kontos. "Protams, nauda, kas vienkārši guļ kontā, nekādi nav pasargāta no inflācijas. Daudzu labu iespēju trūkuma dēļ cilvēki ir pieraduši pie šāda stāvokļa, un pat zaudējuši ticību tam, ka viņu mājas bankā var kaut ko pelnīt no saviem ietaupījumiem," Pehtere min vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki tam atmetuši ar roku.
Aptauja liecina, ka termiņnoguldījumā savus ietaupījumus tur tikai 24% Igaunijas iedzīvotāju, 26% Lietuvas iedzīvotāju un 8% Latvijas iedzīvotāju. "Ilgu laiku lielās ārvalstu bankas, kas uzdeva toni Baltijas valstu tirgos, saviem klientiem nepiedāvāja praktiski nekādas vienkāršas un drošas, bet vienlaikus ienākumus nesošas naudas ieguldīšanas iespējas. Tikai pirms diviem trim gadiem marža pat termiņnoguldījumos bija tuvu nullei," sacīja Pehtere un piebilda, ka pēdējos gados tendence tomēr kļuvusi pozitīva un naudas izvietošana noguldījumos atkal kļūst populāra.
Pētījumā arī noskaidrots, ka parasti krājnoguldījumu ar zemāku procentu likmi, bet vienlaikus ar iespēju nepieciešamības gadījumā ātri atkal sākt lietot naudu, izmanto 43% Igaunijas iedzīvotāju, 37% Latvijas iedzīvotāju un 18% Lietuvas iedzīvotāju, bet skaidrā naudā savus uzkrājumus glabā 30% Latvijas iedzīvotāju, 29% Lietuvas iedzīvotāju un 26% Igaunijas iedzīvotāju. "Šie skaitļi apliecina, ka ievērojams skaits cilvēku savu ietaupījumu daļu tur pastāvīgā pieejamībā. Turklāt viņi acīmredzot neapzinās, ka nauda, kas tiek glabāta "zeķē", varētu viņiem dot ienākumus - pat ja gulstas krājkontā, kas ļauj noguldītājiem ātri sākt izmantot savu naudu, ieguldītā summa viņiem nestu 2 līdz 3% gadā," komentēja Pehtere.
Pēc speciālista teiktā, lielo ārvalstu banku ilggadējie mēģinājumi bez maksas izmantot klientu kontos esošo naudu diemžēl vainagojušies panākumiem. "Fokusgrupas pētījuma rezultāti parādīja, ka daudzi cilvēki domā - ja viņi ieliek naudu kādā citā bankā, viņiem būtu jāpārtrauc visas attiecības ar savu pašreizējo mājas banku, un jāpārslēdz visi esošie līgumi, kas, protams, tā nav. Tomēr tiem, kam pieder ievērojama tirgus daļa, ir izdevīgi, lai cilvēki pārāk labi nepārzinātu notiekošo," Pehtere norādīja uz nepietiekamu informētību kā vienu no ne mazsvarīgām problēmām.
