Latvijas pētnieki strādā pie garšīgām inovācijām - ēdiena ekstremāliem apstākļiem
Latvijas pētnieki izstrādājuši pārtikas produktus lietošanai ekstremālos apstākļos, ko praksē izmēģinājis latviešu uzņēmējs, alpīnists Juris Ulmanis ekspedīcijā Dienvidpolā, informēja Rīgas ...
FOTO: rasola batoniņš, kuram uzdzerot ūdeni, notiek kas savāds... Latvijas pētnieki strādā pie garšīgām inovācijām
Rasola drumstalu slaucīšana no virsjakas nebija kaut kas, ko savā dzīvē jelkad biju iedomājies piedzīvot, taču Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sniedza man šādu iespēju. Sākotnējais plāns bija intervēt zinātniekus par inovācijām specializētas pārtikas izstrādē.
Pirms kāda laika RTU izplatīja preses relīzi, kurā klāstīja, ka Latvijas pētnieki izstrādājuši pārtikas produktus ekstremāliem apstākļiem. Zinātāji sapratīs, ka parasti tas nozīmē kaut ko ļoti negaršīgu, un multifunkcionālu tādā ziņā, ka ar šo ēdienu var sienā naglas dzīt.
RTU ziņojumā solīja pilnīgi citu pieredzi un teica, ka šos izstrādājumus savā ekspedīcijā Dienvidpolā jau izmēģinājis alpīnists Juris Ulmanis.
Ar abām kājām vēl nebiju ienācis RTU kabinetā, kā manā priekšā tika izstiepta milzīga kārba ar sagrieztiem āboliem. “Pagaršo!” man teica. Paklausīju. Svars un virsma kā putuplastam, bet garša – pēc ilgākas košļāšanas – nu kā žāvētam ābolam! Sajutos tā, it kā abi kungi zemessargu formastērpos un džentlmenis ar dāmu baltā halātā man būtu dažas atbildes parādā.
Kā tas notiek?
“Tas, ko jūs nogaršojāt, principā ir jauns, inovatīvs produkts, kurš pamatā paredzēts militārām vajadzībām. Ļoti maza, kompakta pārtikas batoniņa formātā varam iekļaut garšas un uzturvielu ziņā pilnvērtīgu ēdienreizi. Pēc īpašas tehnoloģiskās kartes tiek sagatavots pusdienu ēdiens, tas tiek sasaldēts un tad – liofilizēts, jeb – specifiska procesa ietvaros no ēdiena tiek izsūkts viss ūdens,” skaidro biznesa augstskolas “Turība” studiju programmas “Uzturs” vadītāja Guna Bīlande.
Šī procesa rezultātā konkrētā pārtikas porcija paliek ļoti, ļoti viegla, taču saglabā citas savas īpašības, tostarp garšu un zināmā mērā arī smaržu. Ēdot, sajaucot to ar ūdeni, šis ēdiens – iegūst pilnvērtīgas, sātīgas un garšīgas maltītes īpašības.
“Darbs pie šī sācies vēl 2020. gadā, kad radīts jauns liofilizācijas iekārtas prototips. Pašlaik notiek darbs pie šādas pārtikas apstrādes vispārīgās pārtikas tehnoloģijas, civilās aizsardzības, militārām vajadzībām,” paskaidro RTU Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) vadošais pētnieks Jānis Baroniņš, “Lifofilizācija ir process, kurā pārtika tiek sasaldēta, lai turpmākajās darbībās saglabātu savu formu. Sasaldētam pārtikas produktam tiek aizvadīts ūdens sublimēšanas ceļā. Pats par sevi tas ir lēns process, kuru nepieciešams paātrināt. Tas panākams ar vakuuma sūkņa palīdzību. Jānodrošina sešu milibāru darba spiediens, kāds ir sastopams uz Marsa virsmas,” paskaidro pētnieks.
Kājniekam ir vajadzīgs tas, ko var ielikt kabatā
Šai ēdiena apstrādei ir divi galvenie plusi, kuri interesē militārās jomas pārstāvjus – pārtikas svars, kurš būtiski atvieglo ikdienu karavīram un taktiskās priekšrocības – ēdiens nav obligāti jāsilda, lai tas sniegtu nepieciešamās uzturvielas un arī baudījumu (kas lauka apstākļos ir psiholoģiski svarīga lieta) un tādējādi nav arī jārada siltuma avots, kas modernā kaujas laukā ir demaskējošs un rada riskus.
“Kājniekam ir vajadzīgs tas, ko var ielikt kabatā. Ja to nevar ielikt kabatā, tas neder. Ar liofilizāciju panākam svara un izmēru samazināšanu. Domājot par individuālo ekipējumu, ērtībām, tas ir liels pluss. Tikpat būtiski ir, ka šādi sagatavota pārtika nepieprasa necik enerģijas, lai to uzglabātu. Šāds produkts var uzglabāties krājumos ap 25 gadus,” paskaidro Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra vadītājs Juris Ķiploks.
“Apēdot šādu batoniņu, uzdzerot ūdeni, cilvēks ir uzņēmis visu, kas viņam vajadzīgs un gatavs darboties tālāk,” paskaidro uztura speciāliste. Interesanti, ka šādi sagatavot var gan vienkāršu pārtiku, gan apstrādātu, tostarp, piemēram, kartupeļu pankūkas, un jā – arī rasolu, kuru bija iespēja nogaršot.
Pieredze ļoti interesanta – rokās tas izskatās pēc sapresēta rasola aptuveni trīs ēdamkarošu daudzumā. Pēc izskata – kā halva, taču nesalīdzināmi vieglāka. Iekožoties šādā rasola batoniņā un uzdzerot ūdeni no sākuma tas transformējas par kaut ko līdzīgu kārtainās mīklas bulciņai ar gaļu, bet pēcgarša ir pilnīgs, neapstrīdams rasols. Šeit būtiski uzsvērt – garša ir teju precīza, nav runa par kaut ko, kas ir tikai līdzīgs konkrētā ēdiena garšai. Īsi sakot – tas ir rasols, nevis kompromiss. Un tas ir svarīgi.
Šobrīd pētnieki strādā pie tā lai bagātinātu šādu ēdienu ar mikroelementiem, vitamīniem, kas veicinātu mundrumu, koncentrēšanās u.c. spējas, kuras noder kā karavīram, tā ekspedīcijas dalībniekam vai ceļotājam.
