Februārī Latvijā strauji pieauga elektrības cena! Kādēļ tā?
Latvijā februārī vidējā elektroenerģijas cena bija ievērojami augstāka nekā janvārī, pārsniedzot iepriekšējā mēneša līmeni par 65%, sasniedzot 151,8 EUR/MWh. Salīdzinājumā ar 2024. gada februāri cena ir divkāršojusies.
Kā liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija, augstā elektroenerģijas cena skaidrojama ar vairākiem faktoriem, no kuriem būtiskākais – samazināts atjaunīgās enerģijas ražošanas apjoms. Līdz februāra beigām vēja enerģijas ražošana Latvijā samazinājās par 63 % salīdzinājumā ar janvāri, savukārt visā Baltijā – par 57 %. Arī Latvijas hidroelektrostaciju ražība visu mēnesi pakāpeniski samazinājās, īpaši strauju kritumu piedzīvojot februāra otrajā pusē. Salīdzinājumā ar janvāri hidroelektroenerģijas ražošana bija par 33 % zemāka.
Vienlaikus divkāršojās elektroenerģijas ražošana ar dabasgāzi, lai nodrošinātu patēriņam nepieciešamo apjomu. Krītoties abu galveno atjaunīgās enerģijas avotu ražībai, Baltijas reģions februārī kļuva arvien atkarīgāks no fosilā kurināmā elektrostacijām, kuru ekspluatācija ir ievērojami dārgāka. Aktīvāka termoelektrostaciju izmantošana apvienojumā ar augstām dabasgāzes cenām izraisīja cenu kāpumu, it īpaši elektroenerģijas patēriņa maksimumstundās. Latvijā elektroenerģijas ražošana ar gāzi salīdzinājumā ar janvāri divkāršojās, kā arī bija par 32 % augstāka nekā 2024. gada februārī.
“Jāņem vērā, ka arī dabasgāzes cena februārī Nīderlandes TTF dabasgāzes biržā sasniedza augstāko līmeni gandrīz divu gadu laikā – 58 EUR/MWh. Mēneša otrajā pusē tā nokritās līdz 41 EUR/MWh, savukārt februāra pašās beigās atkal nedaudz pakāpās līdz 46 EUR/MWh. Šīs svārstības izraisīja gan strauji rūkošie dabasgāzes uzkrājumi, gan piegāžu traucējumi un, protams, arī ģeopolitiskā situācija. Tomēr, tuvojoties martam, paredzams, ka elektroenerģijas ražošanā lielāku lomu ieņems atjaunīgie resursi, sevišķi saules enerģija, kas palīdzēs samazināt cenas,” skaidro Enefit juridisko klientu segmenta vadītājs Raimonds Vērdiņš.
Kopējo elektroenerģijas ražošanas struktūru atbilstoši vietējam patēriņam un eksportam februārī veidoja 37 % hidroelektrostacijās ražotās enerģijas (66 % 2024. gada februārī), 71 % termoelektrostacijās ražotās elektrības (54 % 2024. gada februārī), 1,9 % vēja enerģijas (4,2 % 2024. gada februārī) un 7 % citu enerģijas avotu. 17 % no Latvijā saražotās elektroenerģijas tika eksportēti iepretim 32 % pērn.
Elektroenerģijas cenas visā Baltijas reģionā sašūpoja arī atslēgšanās no BRELL loka, kas prasīja papildu rezerves jaudu iepirkšanu un palielināja balansēšanas izmaksas. Tā kā Latvija, Igaunija un Lietuva parasti darbojas kā vienots elektroenerģijas tirgus, pārvades jaudas ierobežojumi jebkurā no Baltijas valstīm samazina piekļuvi lētākai elektroenerģijai no kaimiņvalstu tirgiem, veicinot cenu kāpumu. Desinhronizācijas laikā svarīgi pārvades tīkli tika ierobežoti kritiskos brīžos: 8.–9. februārī Somiju un Igauniju savienojošajā elektrokabelī EstLink 1 jauda tika samazināta līdz 150 MW, savukārt elektrokabeļa NordBalt (Lietuva–Zviedrija) kapacitāte tika samazināta par 300 MW. Turklāt no 10. līdz 16. februārim par 150 MW tika samazināta Lietuvas–Polijas pārvades jauda vienlaikus ar EstLink 2 atslēgumu, kas ietekmē lētas atjaunīgās enerģijas pieejamību no Ziemeļvalstīm.
