Šokolāde kļūs par luksusa preci? Kakao cenas sasniegušas 50 gadu augstāko līmeni
Šogad saldumu nozarē visā pasaulē izaicinājumus turpinās radīt pieaugošā kakao pupiņu cena, pastāstīja SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.
Viņš skaidroja, ka saldumu kategoriju kakao pupiņu tirgus situācija ietekmēja jau 2024. gadā, un izaicinājumi, visticamāk, turpināsies arī 2025. gadā. Pēdējā pusotra gada laikā kakao pupiņu cena augusi gandrīz sešas reizes un tuvākajā nākotnē cenas samazinājums pasaules tirgos nav gaidāms. "Orkla Latvija" zīmolu viena no lielākajām pārstāvētajām kategorijām ir saldumi, tostarp šokolādes produkti, tāpēc kakao pupiņu tirgus šā brīža svārstības varētu uzņēmumu ietekmēt būtiski negatīvi.
"Šobrīd jebkurš ražotājs, kura sortimentā ir kāds šokolādes produkts, izjūt kakao pupiņu cenu kāpumu, jo pasaules tirgū, kopumā jau vairāk nekā pusgadu, tiek novērota rekord augsta kakao pupiņu cena, kas ir augstākā kopš septiņdesmitajiem gadiem," pauda Didrihsons, piebilstot, ka šī pasaules tendence kakao produktu cenu visdrīzāk ietekmēs arī nākotnē.
Viņš atzīmēja, ka izejvielu tirgus bieži ir neparedzams, jo izejvielu pieejamību nosaka ne tikai tirgus tendences, bet arī laikapstākļi, ražas kvalitāte un citi faktori, kurus pārtikas ražotāji nevar ietekmēt un skaidri paredzēt. Kakao pupiņu ražu visās to eksportētājvalstīs, it īpaši Ganā un Kotdivuārā, kas nodrošina 65% no visa pasaules kakao pupiņu ražas, pērn ietekmējuši ne tikai klimata apstākļi un to pārmaiņas, bet arī nepārtrauktais pieprasījuma pieaugums, kas novērojams pēdējos gadus.
Didrihsons akcentē, ka šokolādes patēriņš pasaulē gadu laikā ir pieaudzis, bet kakao pupiņu ražotāji nespēj nodrošināt pieprasījumu, kas skaidrojams ne tikai ar klimata pārmaiņu ietekmi uz ražu, bet arī ar lauksaimniecības zināšanu trūkumu un novecojušām lauksaimniecības metodēm, kas tiek izmantotas, kā arī dažādu ilgtspējīgas ražošanas un sertifikācijas prasību nodrošināšanu. Industrijas pārstāvji norāda, ka jau vairākus gadu desmitus netiek atjaunotas kakao koku plantācijas un nodrošināta to atkopšanās, kas izraisa nepietiekamus ražas apjomus.
Tāpat viņš atzīmēja, ka šogad īpaša uzmanība jāpievērš dažādām ar ilgtspējīgumu saistītām prasībām. Piemēram, šogad stājusies spēkā atmežošanas regula, kas ietekmēs ne tikai ražotājus, bet arī citus tirdzniecības ķēdes dalībniekus. Šīs regulas prasības ir komplicētas un prasa rūpīgu plānošanu, tostarp detalizētu datu sistēmu veidošanu un datu vākšanu, kas uzņēmējiem ir papildu slogs.
Uz jautājumu, kādus risinājumus nozares situācijas uzlabošanai tuvākajā nākotnē varētu sniegt, Didrihsons atbildēja, ka būtu jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pārtikai, par ko tiek runāts jau gadiem. "Ir bijušas neskaitāmas diskusijas un viedokļi, taču vēl joprojām neesam sadzirdēti. Latvijā ir viena no augstākajām pievienotās vērtības nodokļa likmēm pārtikai Eiropā, kas būtiski ietekmē mājsaimniecību ikdienas izdevumus," atzīmēja "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs.
Viņš skaidroja, ka PVN samazināšana būtiski palīdzētu samazināt pārtikas cenas. Šāda pieeja atbalstītu gan ražotājus, gan sniegtu stimulu ekonomikai, kā arī celtu sabiedrības labklājības līmeni kopumā.
Jau vēstīts, ka "Orkla Latvija" koncerna apgrozījums 2023. gadā bija 114,857 miljoni eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2022. gadā, savukārt koncerna peļņa samazinājās 2,2 reizes un bija 2,774 miljoni eiro.
Uzņēmums reģistrēts 2009. gadā, un tā pamatkapitāls ir astoņi miljoni eiro. "Orkla Latvija" koncernā iekļaujas SIA "Latfood Agro", SIA "Saldumu tirdzniecība" un SIA "Staburadze". Uzņēmums iekļaujas Norvēģijas koncernā "Orkla". Latvijā "Orkla" pārstāv un attīsta "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Spilva", "Gutta", "Latplanta" un citus zīmolus.
