Darba meklētāji uzskata, ka sludinājumi maldina: realitāte rada vilšanos
Šobrīd Latvijā ir vēsturiski zems bezdarba līmenis, kas nozīmē, ka tie, kas vēlas strādāt, darbu ir atraduši. Vienlaikus tas veicina arī sīvu konkurenci starp darba devējiem par kvalificētiem darbiniekiem, un, lai piesaistītu labākos, tiek piedāvātas dažādas priekšrocības.
Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas “Eco Baltia” aptauja liecina, ka 85 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka darba sludinājumos ietvertie solījumi nereti ir pārspīlēti un realitāte mēdz būt vilšanos raisoša. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda, ka tās biedru vidū šāda tendence nav novērota, jo nepatiesa informācija var kaitēt uzņēmuma reputācijai. Tomēr šie dati liek domāt par to, kāpēc tik daudzi darba meklētāji saskaras ar vilšanos.
Darbinieku labbūtība – ne greznība, bet nepieciešamība
LDDK aptauja rāda, ka darba devēji arvien vairāk iegulda darbinieku labbūtībā, jo to uztver kā ieguldījumu uzņēmuma attīstībā. Lielākajos uzņēmumos papildus algai un prēmijām šie ieguldījumi vidēji sasniedz 1000 eiro gadā uz vienu darbinieku. Turklāt pēdējā gada laikā par aptuveni 16 % palielinājies darba devēju iegādāto veselības apdrošināšanas polišu skaits. Tas apliecina, ka darba devēji cenšas nodrošināt, lai darbinieki būtu veseli, motivēti un lojāli, jo konkurence par kvalificētu darbaspēku kļūst arvien asāka un demogrāfiskie faktori situāciju tikai saasinās.
Kā norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, darba vietas stabilitāte bieži tiek uzskatīta par labu darba apstākļu rādītāju, taču darbinieku mainība ne vienmēr ir darba devēja atbildība. Dažādi cilvēki meklē darbu ar atšķirīgām prioritātēm – daži vēlas karjeras izaugsmi un bieži maina darbavietas, citiem ir grūtības atrast sev piemērotu vietu, bet vēl citi nespēj ilgstoši noturēties vienā amatā. Tā kā jaunu darbinieku piesaiste un apmācība prasa laiku un resursus, darba devēji piešķir šim jautājumam lielu nozīmi.
Vilšanās – bieži vien subjektīva
Viens no galvenajiem vilšanās iemesliem, uzsākot darbu jaunā vietā, ir nesakritība starp sākotnējām gaidām un realitāti. Nereti kandidāti darba sludinājumus interpretē citādi, nekā tos domājuši darba devēji. Turklāt darba meklētājiem bieži ir augstas ekspektācijas, kas balstītas iepriekšējā pieredzē vai nereālās cerībās. Tomēr vairumā gadījumu sākotnējā vilšanās mazinās, cilvēkam iepazīstot uzņēmuma kultūru un darba vidi. Tāpēc pāragri izdarīt galīgos secinājumus pēc pirmajām darba dienām nebūtu saprātīgi.
Svarīgi ir uztvert darba vietu ne tikai kā ienākumu avotu, bet arī kā soli profesionālajā izaugsmē. Tas nenozīmē, ka darbiniekiem būtu jāsamierinās ar sliktu darba vidi, taču dažkārt skats uz ilgtermiņa iespējām var būt vērtīgāks par īstermiņa komfortu. Arī darba devējiem jāspēj izvērtēt potenciālo darbinieku prasmes, personības iezīmes un spējas iekļauties kolektīvā, lai nodrošinātu labāko iespējamo saderību starp darba vietu un darbinieku.
Kā izvairīties no nesaskaņām starp darba devēju un darbinieku?
Mūsdienu straujajā tehnoloģiju attīstībā gan darbiniekiem, gan vadītājiem ir nepārtraukti jāattīsta savas prasmes. Vadītājiem jāspēj ne tikai piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu un bonusus, bet arī efektīvi vadīt komandu, skaidri definēt pienākumus un novērst pārpratumus. Uzņēmuma vadības stils un vērtības atspoguļojas arī darba sludinājumos – tie palīdz piesaistīt līdzīgi domājošus darbiniekus un veidot stabilākas darba attiecības.
Gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem ir svarīgi savlaicīgi apspriest gaidas un piedāvājumu, lai mazinātu vilšanās risku. Vienlaikus valstij būtu jārada labvēlīgi apstākļi uzņēmējdarbībai, lai darba devēji varētu piedāvāt labākas algas un darba apstākļus. Latvijai nākotnē nāksies piesaistīt ārvalstu darbaspēku, tāpēc nepieciešami atbilstoši normatīvie risinājumi. Tāpat būtu jāmaina arī virsstundu un darbnespējas apmaksas sistēma, lai uzņēmēji varētu vairāk ieguldīt darba vides uzlabošanā un atalgojumā, nodrošinot apmierinātus un motivētus darbiniekus.
