Jaunākais Latvijas iedzīvotāju patēriņa ieradumu pētījums atklāj satraucošu tendenci
Jaunākais Latvijas iedzīvotāju patēriņa ieradumu pētījums atklāj satraucošu tendenci: 52% iedzīvotāju dod priekšroku produktiem un zīmoliem, kuru cena ir zem vidējā tirgus līmeņa. Un šeit ir svarīgi paskaidrot, ko nozīmē "vidējā cena".
Ko nozīmē "vidējā cena"?
Piemēram, ja 10 preces tiek iegādātas par 1000 eiro un 500 līdzīgas preces – par 10 eiro, vidējā cena sanāk 29,40 eiro. Tomēr realitātē dārgāku preču iegāde koncentrējas nelielas turīgas iedzīvotāju daļas rokās, kamēr lielākā sabiedrības daļa dod priekšroku lētākiem alternatīvām.
"Mums Latvijā ir neliels turīgo iedzīvotāju slānis, kas ietekmē vidējās cenas, taču lielākajai daļai šādi tēriņi nav pa kabatai," skaidro "Venipak Latvija" vadītāja Sanita Bērziņa, piebilstot, ka, līdz ar to loģistikas nozarē 2024. gads iezīmēja nozīmīgas pārmaiņas: pirmo reizi vēsturē Latvijā ienākošo starptautisko sūtījumu skaits pārsniedza vietējo piegāžu apjomu. Vietējie internetveikali arvien grūtāk konkurē ar starptautiskajiem milžiem, kā "Aliexpress" un "Temu", kas piedāvā preces par ievērojami zemākām cenām. "Lai gan viedokļi var atšķirties, realitāte ir skaidra – lielai daļai iedzīvotāju noteicošais faktors ir cena, nevis kvalitāte," skaidro "Venipak Latvija" vadītāja Sanita Bērziņa.
Diemžēl vēlme ietaupīt dažkārt var pat apdraudēt veselību – pirms dažām dienām, piemēram, Norvēģijas vides ministrs Andreass Bjelanns Eriksens nāca klajā ar paziņojumu, ka Norvēģijas Vides aģentūra, veicot izmeklēšanu, atklājusi bīstamas vielas Temu pārdotajās precēs, tostarp bērnu rotaslietās, kurās konstatēti 88% kadmija. Saskaņā ar ES Rotaļlietu drošības direktīvu šī toksiskā metāla pieļaujamā robeža ir tikai 0,02%.
Līdz ar to Norvēģija aicina Eiropas Komisiju izstādāt jaunu stratēģiju e-komercijas platformām. "Iespējams, drīz tiks piedāvāts risinājums, kurš pasargās gan mūsu iedzīvotāju veselību, gan vietējos uzņēmējus no šādiem konkurentiem", piebilst Bērziņa.
Ekonomiskā stagnācija turpinās
Kopumā tendence izvēlēties lētāko produkciju ir cieši saistīta ar to, ka Latvijas ekonomika jau otro gadu piedzīvo stagnāciju. 2024. gadā izaugsmes temps bija lēns, ko ietekmēja ierobežota pirktspēja un inflācijas palēnināšanās. Lai gan iedzīvotāju ienākumi stabilizējās, patērētāji turpināja meklēt ekonomiskākās alternatīvas, samazinot spontāno pirkumu apjomu.
"Sagaidāms, ka 2025. gads arī būs izaicinājumiem bagāts. Ekonomikas izaugsmes prognozes joprojām ir piesardzīgas – stagnācija var turpināties vai attīstība būs minimāla. Tas atspoguļosies patērētāju uzvedībā: lielāka uzmanība tiks pievērsta tikai neatliekamajiem pirkumiem, un pat atlaižu laikā iedzīvotāji kļūs piesardzīgāki," norāda "Venipak Latvija" vadītāja.
Kā mainās patēriņš?
Pētījums atklāj, ka 15% Latvijas iedzīvotāju janvārī neplānoja iegādāties apģērbu, apavus, kosmētiku un mājokļa aksesuārus, kas ir saprotami pēc svētku izdevumiem decembrī.
23% iedzīvotāju paredz, ka nākamo trīs mēnešu laikā taupīs mazāk vai daudz mazāk;
22% plāno taupīt vairāk;
42% saglabās esošo tēriņu līmeni.
Tikai 8% respondentu plāno palielināt izdevumus, savukārt 35% prognozē, ka tēriņi samazināsies.
"Ekonomiskā stagnācija ir acīmredzama. No vienas puses, augstais starptautisko sūtījumu skaits liecina par Latvijas iedzīvotāju aktīvu iesaisti globālajā tirgū, taču vietējiem uzņēmumiem tas rada milzīgus izaicinājumus konkurēt ar starptautiskajiem gigantiem," secina Bērziņa.
Pieaug pakomātu popularitāte
Pieaugot starptautisko sūtījumu skaitam, pieaudzis arī pakomātu izmantojums – šis piegādes veids ir ekonomiskākais un ērtākais un to labprāt izmanto gan uzņēmumi, gan privātpersonas. Venipak veiktā pētījuma dati liecina, ka ik gadu būtiski palielinās to iedzīvotāju skaits, kuri dod priekšroku pakomātiem un izmanto tos vismaz reizi mēnesī vai biežāk. Piemēram, 2023. gadā 45% Latvijas respondentu norādīja, ka izmanto pakomātu vismaz reizi mēnesī, savukārt 2024. gadā šis rādītājs jau sasniedza 56%.
"Venipak" dati liecina, ka lielākā daļa sūtījumu no pakomātiem tiek izņemti ļoti ātri:
71% sūtījumu Lietuvā – 14 stundu laikā;
66% sūtījumu Latvijā – 17 stundu laikā;
64% sūtījumu Igaunijā – 17,2 stundu laikā.
Turklāt Baltijas valstīs populārākie sūtījumi ir maza izmēra, kas norāda uz kopējo tendenci samazināt izdevumus. Sagaidāms, aktīva interneta veikalu izmantošana, un līdz ar to arī loģistikas nozares attīstība saglabāsies arī 2025. gadā.
