Pārtikas cenas turpina pieaugt, bet ir plāns samazināšanai. Cik tas ir ticami?

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija šā gada sākumā ziņoja, ka pasaules pārtikas cenas 2024. gadā samazinājās par 2,1%, lielākoties graudaugu un cukura cenu krituma dēļ, taču cenas joprojām saglabājās augstākas nekā pirms Covid-19 pandēmijas. Tikmēr Latvijā cenas turpināja augt - Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2024.gadā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas pieauga par 5,5%, tostarp pārtikas cenas palielinājās par 4,9%, bet bezalkoholiskie dzērieni sadārdzinājās par 10,3%.

Latvijas iedzīvotājiem pārtikas cenu sadārdzināšanās ir īpaši sāpīga maciņam, jo patēriņa izdevumos pārtikai tērējam vairāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Saskaņā ar 2024.gada novembra datiem pārtikas un bezalkoholisko dzērienu īpatsvars Latvijas mājsaimniecību patēriņa grozā veidoja 26,5%, kas ir otrs augstākais rādītājs ES, turklāt pārtikas cenu līmenis Latvijā pārsniedz ES vidējo līmeni. Salīdzinājumam, vidējais ES iedzīvotājs pārtikai atvēl tikai aptuveni 14% no sava budžeta.

Kopumā pēdējā gada laikā pārtikas cenu kāpumu ir izjutusi lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju, un to apstiprina 87% Latvijā, 85% Igaunijā un 73% Lietuvā aptaujāto. Savukārt būtisku pārtikas sadārdzināšanos izjuta un tādēļ var atļauties mazāk pārtikas pirkumu nekā līdz šim 31% iedzīvotāju Latvijā, 33% Igaunijā un 26% Lietuvā, liecina bankas "Citadele" aptauja.

Sociālajos tīklos cilvēki pēdējā laikā ir īpaši nikni par sviesta cenu, kas gada laikā pieaugusi par gandrīz 35%, un to, ka daži tirgotāji sviesta paciņas aprīkojuši ar pretzagšanas "pīkstuļiem". Pircēji dažādos veidos mēģina ietaupīt, gan meklējot lētākas pārtikas iegādes iespējas ārpus ierastajiem lielveikaliem, gan samazinot pārtikas grozu un atsakoties no dārgākiem pārtikas produktiem.

Protams, ka pārtikas cenu sadārdzināšanās skar visus un tam gribas meklēt vainīgos - vai lielveikali ir sajukuši prātā, vai tā ir nodokļu politika, Latvijas ražotāji nespēj konkurēt ar importa preci un saražot lētāk un galu galā ko dara Konkurences padome (KP)?

Pārtikas cenu samazināšanas plāns

Par nozari atbildīgajam un konkurenci uzraugošajam ekonomikas ministram Viktoram Valainim (ZZS) mērs bija pilns un pērn oktobra beigās viņš paziņoja par pārtikas cenu ierobežošanas plānu, lai samazinātu cenas lielveikalu plauktos. Ministrs norādīja, ka lielveikalu cenu politika ir sasniegusi robežu, kurā tai trūkst objektīva pamatojuma.

Plāns piedāvā piecus iespējamos risinājumus pārtikas preču cenu samazināšanai, tostarp uzcenojuma griestu noteikšanu ikdienas pārtikas preču patēriņa grozam, zemākās cenas noteikšanu katrā ikdienas patēriņa preču groza kategorijā, preču cenu digitālā salīdzināšanas rīka ieviešanu, aizliegumu iznīcināt nepārdotās pārtikas preces, mudinot tās ziedot vai pārdot par samazinātu cenu, kā arī aizliegumu piemērot pārmērīgas un ilgstošas atlaides pārtikas precēm, lai stabilizētu patēriņa cenas.

Plāns neizbēgami izsauca ļoti dažādas un arī pretējas reakcijas - pārtikas ražotāji un to pārstāvošās asociācijas piekrīt tam, ka kaut kas ir jādara, jo ražotāji ir bezspēcīgi lielveikalu priekšā, savukārt bažījas par to, vai centieni ierobežot tirgotājus galu galā "neatspēlēsies" pašiem ražotājiem. Savukārt tirgotāji uzstāj, ka uzcenojuma griesti un minimālās cenas noteikšana ir atgriešanās padomju laiku ekonomikā un ir pilnīgi pretēja brīva tirgus pamatprincipiem. Turklāt šāda valsts iejaukšanās var negatīvi ietekmēt patērētājus ilgtermiņā un radīt neparedzētas sekas.

Par un pret

Arī ekonomistiem ir dažādi viedokļi. "Ir labi, ka par šo jautājumu ir sākušās diskusijas. Ļoti iespējams, ka kādi no šiem pasākumiem dos efektu pārtikas cenu samazināšanā, tomēr, manuprāt, par daudz iejaukties tirgus procesos nav apsveicama prakse, un man tas nedaudz atgādina tirgus regulēšanu padomju laikos. Es par šādiem risinājumiem būtu ļoti piesardzīga," norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka. Viņasprāt, pēc augsta inflācijas perioda un tam sekojoša iedzīvotāju ienākumu kāpuma, mazumtirdzniecībā vēl notiek pielāgošanās no piedāvājuma un pieprasījuma puses. "Es nogaidītu kādu laiku, jo domāju, ka piedāvājumam un pieprasījumam vajadzētu stabilizēties un līdzsvaroties," saka Šteinbuka.

Viņa uzsver, ka cenu stabilizēšanas un samazināšanas atslēgvārds ir konkurence, un liela loma šajos procesos ir KP. "Ir rūpīgi jāvērtē, lai mazumtirdzniecībā nebūtu karteļu vai tamlīdzīgas savstarpējas vienošanās, tirgu būtu uzmanīgāk jāuzrauga," uzskata Šteinbuka.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs vietnē "makroekonimika.lv" skrupulozi izanalizējis kafijas cenu atšķirības Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielveikalu tīklu internetveikalos, kopumā secinot, kas kafijas cenas Latvijā ir augstākas un tam bieži vien nav izskaidrojuma. "Ja kafija (un daži citi produkti) Latvijā maksā dārgāk, nekā tiem vajadzētu, ņemot vērā izmaksu, nodokļu un citu ietekmējošo faktoru starpvalstu atšķirības, tad tirgus mehānisms mums nestrādā, kā vajadzētu. Šajā gadījumā valsts iejaukšanās nevis kropļotu tirgu, bet tieši otrādi - labotu tirgus nepilnības, ja tam izvēlētos pareizus instrumentus," secina Krasnopjorovs, tomēr norādot uz vairākiem aspektiem, kas jāņem vērā pārtikas cenu samazināšanas plānā.

Viņaprāt, īslaicīgs uzcenojuma regulējums var nodrošināt zemāku cenu arī vidējā termiņā, jo pacelt cenu pēc regulējuma atcelšanas, kad patērētājs būs pieradis pie jaunā cenu līmeņa, mazumtirdzniecības tīkliem varētu būt grūtāk. "Taču, ja izvēlas uz laiku regulēt uzcenojumu, jāpatur prātā, ka, ja to attiecinātu tikai uz dažiem produktiem, tas var palielināt citu produktu uzcenojumu. Savukārt, ja to attiecinātu uz visiem pārtikas produktiem vai noteiktu uz visiem laikiem, pelnītspējas mazināšanās un pārmērīga valsts iejaukšanās cenu veidošanā var bremzēt jaunu tirgus spēlētāju ienākšanu," norāda Latvijas Bankas ekonomists.

Viņaprāt, "uzcenojums" ir arī manipulējams parametrs, kuru var mainīt, nopērkot preci nevis no produkta ražotāja, bet no starpniekiem, daži no kuriem varētu būt speciāli izveidoti, lai apietu uzcenojuma griestus. "Iespējams, ka tieši lielākiem tirgotājiem ar ilgu darbības pieredzi apiet šo ierobežojumu būs vienkāršāk. Visvieglāk mainīt uzcenojumu varētu būt precēm, kas tiek tirgotas ar privāto preču zīmi, jo sava zīmola vērtību mazumtirgotājs nosaka pats," uzskata Krasnopjorovs.

Vērtējot zemākās cenas noteikšanu katrā preču kategorijā, ekonomists secinājis, ka populārākie kafijas zīmoli Latvijā ir pārcenoti visai bieži, taču ik pa brīdim kādam mazāk pazīstamam zīmolam produkta cena Latvijā var izrādīties zemākā Baltijā. "Samazinot cenu kādam eksotiskākam zīmolam pat līdz pašizmaksai, varēs formāli izpildīt Ekonomikas ministrijas prasību (lūk, veikala plauktā stāv produkts ar ļoti pievilcīgu cenu), taču patērētāji, kas nav pieraduši šo zīmolu iegādāties ikdienā, no šīs zemākās cenas iegūtu maz," norāda Krasnopjorovs.

Attiecībā uz preču cenu salīdzināšanas digitālā rīka ieviešanu Latvijas Bankas ekonomists uzsver, ka, lai tas būtu efektīvs, tam jāsalīdzina cenas pilnā preču zīmolu sortimentā, nevis tikai attiecīgo produktu "vidējās cenas" vai "lētākas cenas", jo dažādu zīmolu produktiem var būtiski atšķirties faktiskā vai iedomājamā kvalitāte. Savā starpā būtu jāsalīdzina arī "Lidl", "Depo" un citu mazumtirgotāju cenas, kas attiecīgo veikalu mājaslapās var nebūt pieejamas. Viņaprāt, cenu salīdzinājumā jāietver arī kaimiņvalstis - Igaunija un Lietuva. "Piemēram, ja "Rimi Latvija" un "Barbora Latvija" cenas ir identiskas, diez vai digitālais cenu salīdzināšanas rīks patērētājam būs ļoti vērtīgs. Taču šī rīka iedarbīgumu veicinātu atziņa, ka kādai precei cenas atšķirība starp "Latvijas Rimi" un "Igaunijas Rimi" ir lielāka, nekā izmaksātu autobusa biļete līdz Igaunijas robežai," atzīst Krasnopjorovs.

Priekšlikums aizliegt iznīcināt nepārdoto pārtiku ekonomistu uzrunājis visvairāk. "Strikti ievērojot glabāšanas instrukciju, daudzi pārtikas produkti lietojami arī dažas dienas pēc derīguma termiņa. Beidzoties derīguma termiņam, tie nevis uzreiz jāiznīcina, bet jāziedo vai jāatdod patērētājiem par brīvu. Nocenoto preču plaukti veikalos bieži ietver preces, kurām līdz derīguma termiņa beigām palicis mazāk par vienu dienu. Teorētiski to var paplašināt ar precēm, kurām līdz derīguma termiņa beigām vēl ir dažas dienas," atzīst Krasnopjorovs, gan piebilstot, ka viņam nav īsti skaidrs, kā to var panākt valsts iestādes ar regulējumu.

Savukārt aizliegumu piemērot pārmērīgas atlaides Latvijas Bankas ekonomists vērtē ļoti piesardzīgi. "Situācijā, kad vairāku produktu pilnās cenas "Rimi Latvija" un "Barbora Latvija" ir identiskas, tieši ilgstošo atlaižu piemērošana var kalpot kā pirmais solis "cenu karam" starp mazumtirdzniecības tīkliem, no kura iegūtu patērētājs. Naivi gaidīt, ka, ierobežojot atlaižu piemērošanas iespējas, noteikti saruks produkta pilnā cena. Vājas konkurences apstākļos pilnā cena var saglabāties tā pati, un atlaides atcelšana tikai palielinās produkta faktisko cenu," uzskata eksperts.

KP Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane norāda, ka par pārtikas cenu samazināšanas plānu ir notikušas diskusijas un KP skeptiski raugās uz uzcenojuma regulēšanu un uzcenojumu griestu noteikšanu, jo tas var radīt konkurences ierobežojumus. "Vienīgais labums ir tas, ka šobrīd šāds risinājums ir plānots īstermiņā," saka Uljane.

Vienlaikus konkurences uzraugi pozitīvi vērtē priekšlikumus par pārtikas atlikumu neiznīcināšanu, jo arī KP tirgus uzraudzībā secināts, ka pārtikas iznīcināšanas īpatsvars kopējā pārtikas cenu komponentē ir salīdzinoši augsts. Tāpat KP atbalsta cenu digitālā rīka ieviešanu. "Tas ļautu patērētājiem pieņemt vēl pārdomātākus lēmumus. Piemēram, ja patērētājs redz, ka tā iecienītajam produktam ir būtiski palielināta plaukta cena un izvēlas nepirkt konkrēto produktu, viņš palīdz veidot konkurētspējīgāku tirgu, parādot savu attieksmi. Ja patērētājs turpina pirkt minētos augstās cenas produktus, tad nav ko brīnīties, ka mums Latvijā ir augstākas cenas nekā Lietuvā un Igaunijā. Lietuvas un Igaunijas patērētājs, iespējams, izdara gudrākas izvēles," norāda Uljane.

Nesūdzas, jo bail…

Pārtikas ražotājiem lielveikalu pārmērīgā tirgus vara ir radījusi galvassāpes jau gadiem, taču vien retais ir gatavs par to publiski runāt, un noteikti nav gatavi sūdzēties par to konkurences uzraugiem.

Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs un maiznīcas "Dona" vadītājs Kārlis Zemešs uzskata, ka problēmas Latvijas mazumtirdzniecībā ir tajā, ka nav tirdzniecību uzraugošās sistēmas. "Mums ir KP, kuras kapacitāte ir ļoti maza. Viņi kaut ko papēta un kaut ko secina. Ja viņi darbotos režīmā, kurā pastāvīgi uzraudzītu tirgus situāciju, nevis reaģētu tikai uz ražotāju, piegādātāju vai tirgotāju sūdzībām, tad varbūt situācija būtu citādāka," uzskata Zemešs. Viņš arī norāda, ka ražotāji par negodprātīgu tirgotāju rīcību nesūdzēsies, jo ir pārāk atkarīgi no pārstāvības lielveikalu tīklos. "Kurš no ražotājiem ir gatavs sūdzēties, ja ir atkarīgs no tirgotāja, ja 30% vai 50% no produkcijas noieta ir vienā vai otrā tirdzniecības tīklā? Neviens nebūs gatavs sūdzēties, jo katra ražotāja produkti ir aizstājami. Mazie ražotāji ir ļoti viegli ievainojami, jo nav tāda produkta, kuru nevar aizvietot. Ja zaudē tirgus daļu vai apjomu, tad tālākā pastāvēšana ir diezgan nosacīta," norāda Zemešs.

Tam piekrīt arī paši konkurences uzraugi. "Mēs, protams, saprotam piegādātājus un viņu bailes un bažas, jo tirgus Latvijā ir mazs un baiļu faktors ir ļoti augsts. Skatoties pat uz attālākiem kaimiņiem Polijā, kur teritorija ir daudz lielāka nekā Latvija, arī šajā tirgū baiļu faktors piegādātājiem ir ļoti augsts. Ražotājiem atkarība no mazumtirgotāja ir salīdzinoši liela, ja koncentrējas uz vietējo tirgu un eksporta tirgus nav dienaskārtībā, tādēļ arī ir bailes par savu pozīciju tirgū," norāda Uljane.

Taču bez konkrētiem iesniegumiem KP ir sasietas rokas. Padomes Izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička skaidro, ka, lai veiktu efektīvu negodīgas tirdzniecības prakses izmeklēšanu, ir svarīgi sākumā iegūt ticamu informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. "Šī informācija palīdz noteikt, kur un ko konkrēti meklēt par konkrētiem produktiem un mazumtirgotājiem. Izmeklēšanas procesā īpaša nozīme ir taktikai, jo jāizvēlas piemērotākie veidi, kā iegūt pierādījumus un izprast iespējamo pārkāpumu būtību. Svarīgi, lai mēs, KP, tiktu uzrunāti un šādu informāciju par negodīgu komercpraksi saņemtu. Nezinot mēs arī īsti nevaram noteikt mērķtiecīgāku virzienu, kurā uzsākt izmeklēšanu," atzīst Spička. Viņš arī norāda, ka, kad tiek identificēts iespējamais pārkāpums, ir iespējams vērsties tiesā, lai saņemtu sankciju un veiktu detalizētu pārbaudi uzņēmumos uz vietas, pārbaudot gan dokumentāciju, gan elektronisko komunikāciju datoros, telefonos vai citos datu nesējos. "Mēs šajā jomā noteikti ar piegādātājiem vēl vairāk runāsim un uzrunāsim, lai viņi nebaidās vērsties KP, tā kā tos identificējošā informācija tiks rūpīgi aizsargāta, jo, ja mums šādas sākotnējās informācijas nav, tad arī nevaram saņemt iespēju uz tiesas lēmumu pamata veikt plašu izmeklēšanu," saka Spička.

Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs norāda, ka ekonomikas ministra piedāvāto risinājumu sāpīgākais jautājums ir - ja būs izmaiņas, kas tiešā veidā ietekmēs tirgotājus, tad tam attiecīgi būs ietekme uz ražotāju. "Tirgotājiem savas izmaksas būs kaut kādā veidā jākompensē. Ja tirgotājs nevarēs pārdodot saņemt to, ko ir ieplānojis, tad to mēģinās darīt citādāk, un, mūsuprāt, būs spiediens uz ražotājiem. Būs vēl asāka konkurence un, iespējams, veikalu plauktos paliks tikai tie ražotāji, kuri varēs piedāvāt par viszemākajām cenām, un tie produkti, kas būs vislētākie. Cita veida produkti pazudīs, un ka tik no tā beigās necieš patērētājs," bažīgs bija Zemešs.

Valdība lemj par doktordesas cenām

Valdībā šā gada sākumā nonāca grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, kas ir pirmais likumprojekts no kopējā plāna pārtikas cenu un lielveikalu varas mazināšanai. Valdība pēc divām spraigām diskusiju sēdēm grozījumus nu ir nodevusi tālākai skatīšanai Saeimā, kurā tiem arī neprognozē "vieglu ceļu". Premjere Evika Siliņa atzina, ka diemžēl situācija ir nonākusi tik tālu, ka valdībai jālemj par doktordesas cenām.

Likumprojekts paredz noteikt mazumtirgotājam pienākumu nodrošināt vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem, tostarp uzcenojumus, lauksaimniecības un pārtikas preču viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm. Tāpat šīs normas attieksies arī uz nediskriminējošu attieksmi loģistikas maksas piemērošanā dažādiem piegādātājiem, apjoma atlaižu un sankciju piemērošanu. Grozījumi paredz arī palielināt naudas soda apmēru līdz 4% no tirgus dalībnieka neto apgrozījuma par likuma pārkāpumiem.

Valdības sēdē ekonomikas ministrs Valainis skaidroja, ka grozījumu mērķis ir aizsargāt vietējos ražotājus no tirgotāju negodprātīgas attieksmes. Viņš atgādināja KP uzraudzības pētījumos secināto, ka vietējai produkcija lielveikalos tiek piemērots ievērojami augstāks uzcenojums par importēto produktu, kas mūsu ražotājus padara nekonkurētspējīgus - vietējais cālis ir par 160% dārgāks nekā importētais, bet cūkgaļa - par 140%. Arī attiecībā uz piegāžu nosacījumiem - ja ražotājs nespēj izpildīt pasūtījumu, viņam no tirgotāja puses tiek pamatīgas sankcijas, savukārt, ja tirgotājs atsakās iepirkt jau saražotās preces, pretējas sankcijas neseko. "Mēs ar šādiem priekšlikumiem nenāktu, ja tirgū viss būtu kārtībā, bet diemžēl tirgū nav viss kārtībā. Ir jāveic attiecīgas izmaiņas, lai šo situāciju vērstu par labu un tirgus attiecības tiktu izbalansētas," teica Valainis.

Valdībai nācās uzklausīt abu pušu argumentus. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš brīdināja, ka ar šādu regulējumu drīzāk var panākt pretēju efektu. Pie tik lieliem sodiem tirgotājam būs jāpārbauda katrs no tūkstošiem darījumu, tas var novest pie situācijas, kāda bija banku sektorā pēc "kapitālā remonta" - lai mazinātu riskus, bankas vienkārši atteicās no klientiem. "Lielākie Latvijas ražotāji, iespējams, būs pat ieguvēji, bet ir augsts risks, ka mazākie ražotāji var vispār palikt ārpus lielveikalu ķēdēm," teica Endziņš. Arī "Maxima" Tirdzniecības tīkla direktore Elīna Stībele norādīja, ka, regulējot uzcenojumu, tiek pārkāptas tirgotāju tiesības uz īpašumu, kas ir noteiktas Satversmē. "Proti, tanī brīdī, kad mēs esam samaksājuši, iegādājušies preci, mums ir paredzēta rīcības brīvība, kādā veidā mēs tālāk pārdodam preci un rīkojamies. Šīs mūsu tiesības tiek ievērojami ierobežotas, un nav skaidrs, kāda mērķa dēļ… Tas novedīs pie milzīgas birokrātijas, pie preču sortimenta samazināšanās un pārtikas cenu pieauguma," brīdināja Stībele.

Arī "Rimi Latvija" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais LETA norādīja, ka no šīm izmaiņām nevar iznākt nekas labs, jo jaunie nosacījumi visdrīzāk tirgotājiem liks daudz skrupulozāk izvērtēt piegādes līgumus, kas savukārt var novest pie tā, ka sadarbību vieglāk ir tupināt ar lielajiem piegādātājiem un atteikties tieši no mazajiem.

"Grozījumi nevienam nenesīs labumu. Varbūt tikai kādam pacels reitingus," sacīja Turlais.

Viņš arī norādīja, ka tirgotāji var vērsties Satversmes tiesā, ja arī Saeima likumu pieņems tādā pašā redakcijā kā valdība. "Ja grozījumi tiks pieņemti tādi, kas mūsuprāt nevajadzīgi un nepamatoti ierobežos mūsu tiesības brīvi nodarboties ar uzņēmējdarbību, tad mēs, protams vērsīsimies Satversmes tiesā. Šobrīd es šiem grozījumiem neredzu ne pamatojumu, ne veidu, kā tam varētu būt pozitīva ietekme uz jebko. Jā, mēs varam runāt par niansēm, kā uzlabot vienu vai otru lietu, bet šeit jau ir runa par radikālām izmaiņām, par mainītiem spēles noteikumiem," sacīja "Rimi" vadītājs. Tā vietā viņš ieteica valdībai padomāt, kādēļ Latvija joprojām ir viena no dažām Eiropas Savienības valstīm, kurās pārtikai netiek piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme, kas gan ir reāls instruments, kā ietekmēt pārtikas cenas.

Savukārt pārtikas ražotāji un lauksaimnieki atzina, ka vairs neredz citu veidu, kā līdzsvarot esošās attiecības ar lielveikalu tīkliem - tā ir kā Dāvida cīņa ar Goliātu.

"Nav noslēpums, ka pēdējos gados vadošajos veikalu tīklos piena un piena produktu īpatsvars, kas ir ražots Latvijā, samazinās. Attiecībā uz Latvijā saražotās putnu gaļas un cūkgaļas īpatsvaru veikalu plauktos, es teiktu, ka vietējā produkta vairāk nav, nekā ir. Attiecībā uz dārzeņu audzētājiem ir situācijas, kad notiek mazākumu cenu solīšana. Ja vietējam tomātam uzliek dubultu uzcenojumu, nav brīnums, ka tos cilvēki nepērk, bet ņem Turcijas tomātus, kas ir ievesti no trešajām valstīm par nelielu cenu, bieži vien nezināmas izcelsmes un ražoti ar metodēm, kas nav atļautas ES," sacīja "Zemnieku saeimas" pārstāvis Martiņš Trons. Viņš minēja arī vēl citus risinājumus, kurus piemērot tirgotājiem, - slēgt lielveikalus svētdienās un piemērot virspeļņas nodokli, līdzīgi kā bankām.

Latvijas Alus darītāju savienības prezidents Pēteris Liniņš minēja, ka, viņaprāt, diskusijas valdībā ir tik spraigas tieši šī iemesla dēļ, ka izstrādātie grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā var izrādīties pietiekami efektīvi, lai novērstu vietējās produkcijas diskrimināciju.

Skaidrs, ka diskusijas turpināsies Saeimā, turklāt sagaidāms, ka par pārējo likumprojektu paketi diskusijas tikai "uzkarsīs", jo darba kārtībā būs jautājums arī par uzcenojuma griestu noteikšanu ikdienas pārtikas preču patēriņa grozam un zemākās cenas noteikšanu katrā ikdienas patēriņa preču groza kategorijā, kas vēl tiešāk skars mazumtirgotāju biznesu.

Lietuvā - mierīgāk

Arī Lietuvas valdība pēdējā laikā ir aktualizējusi pārtikas cenu dārdzību, bet viņu pieeja šajā ziņā būtiski atšķiras no Latvijas. Lietuvas valdība lēmusi izveidot institūciju nepārtrauktai pārtikas cenu dinamikas izsekošanai un valdības konsultēšanai par nepieciešamajiem pasākumiem nepamatota cenas kāpuma gadījumos. Pārtikas padomi plānots izveidot līdz janvāra beigām.

Premjerministrs Gintauts Palucks sagaida, ka padome veicinās lielāku cenu caurskatāmību, labāku konkurenci tirgū un lielāku patērētāju informētību un uzticēšanos. Tai arī jāuzlabo konkurences vide mazajiem tirgus dalībniekiem. "Pārtikas cenu kāpumu bieži izraisa objektīvi apstākļi, piemēram, augstākas izejvielu cenas, piegādes ķēžu traucējumi vai citi globāli faktori. Taču pat šādos gadījumos iedzīvotāji un patērētāji sagaida, ka valsts darīs ko vairāk nekā tikai pasīvu novērotāja lomu, jo īpaši tad, ja tas būtiski ietekmē pirmās nepieciešamības preču grozu," norāda Lietuvas premjers.