Tankkuģi ar sašķidrināto dabasgāzi no ASV maina kursu un dodas uz Eiropu

Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka vismaz septiņi tankkuģi, kas sākotnēji devās uz Āfriku, Āziju un Kolumbiju, mainījuši kursu un tagad dodas uz Eiropas ostām.

"Vairāki kuģi visai izteikti mainījuši savu došanās virzienu. Neierasti redzēt, ka vienlaikus tik daudzi kuģi maina savus kursu un tik krasi," laikrakstam sacīja kāds informācijas avots.

Šādas straujas sākotnējo kursu izmaiņas skaidrojamas ar tirgotāju vēlmi gūt labumu no gāzes cenu kāpuma Eiropā, ko izraisījusi Krievijas gāzes piegāžu apturēšana Eiropai pa Ukrainu šķērsojošo gāzesvadu.

"Financial Times" raksta, ka gāzes cenas Eiropas tirgū šobrīd sasniegušas augstāko līmeni kopš 2023.gada oktobra. Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena piektdien ir apmēram 49 eiro par megavatstundu.

Analītiķi uzskata, ka ASV sašķidrinātās dabasgāzes sūtījumu novirzīšana no Āzijas uz Eiropu, kur pieprasījums un cenas ir krietni augstākas, varētu palielināt peļņu par vairāk nekā pieciem miljoniem dolāru par katru kravas partiju, teikts "Financial Times" rakstā.

Vienlaikus pēc Krievijas gāzes tranzīta pārtraukšanas caur Ukrainu Eiropa cenšas dažādot savas piegādes, piemēram, pērkot gāzi no Azerbaidžānas un Turcijas.

Tajā pašā laikā Ķīna cenšas savā pusē pārvilināt naftas un gāzes piegādātājus Tuvajos Austrumos, to vidū Saūda Arābiju, pārliecinot šīs valstis par ASV prezidenta Donalda Trampa politikas neprognozējamību, vēstī izdevums "Forbes". Turklāt Pekina sola ar Azerbaidžānu noslēgt ilgtermiņa līgumus par tās energoresursu iepirkšanu.

"Forbes" uzskata, ka Baltajam namam ir jāstiprina savas attiecības ar Tuvo Austrumu un Kaspijas jūras reģiona valstīm, lai nepieļautu Ķīnas ietekmes palielināšanos, īpaši ņemot vērā tās tuvināšanos Irānai un Krievijai.