Zaudējumu segšanai "Latvijas dzelzceļš" no valsts varētu prasīt 26 miljonus eiro
foto: Edija Pālens/LETA
VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs.

Zaudējumu segšanai "Latvijas dzelzceļš" no valsts varētu prasīt 26 miljonus eiro

Biznesa nodaļa

Jauns.lv / LETA

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pārstāvji norāda, ka kompānijai 2024. gada zaudējumu segšanai no valsts varētu būt nepieciešami 26 miljoni eiro.

2024.gada 27. decembrī kompānija no valsts LDz pamatkapitāla palielināšanai saņēma 46,8 miljonus eiro, kas nodrošināja valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara maksājumus par 2022. un 2023. gadu. Nākamajā dienā pēc saņemtā maksājuma LDz pilnā apmērā nomaksāja atliktās Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Pirms nomaksas atlikto VSAOI apmērs bija aptuveni pieci miljoni eiro.

LDz zaudējumi 2022.gadā sasniedza 24 358 998 eiro, no kuriem desmit miljonus eiro 2023. gadā valsts sedza no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Savukārt 2023.gadā LDz zaudējumi sasniedza 32 439 157 eiro, un tos nebija iespējams segt no citiem saimnieciskās darbības veidiem. Tādējādi par 2022. un 2023.gadu kopējā nesegtā zaudējumu jeb finanšu līdzsvara summa veidoja 46 798 155 eiro.

Satiksmes ministrija (SM) skaidroja, ka 2018.gadā LDz ar valsti SM personā noslēgtajā daudzgadu līgumā 2018.-2022.gadam bija noteikts dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanas mehānisms. Tomēr par periodu no 2023.gada, pretēji Dzelzceļa likumā noteiktajam, daudzgadu līgums nav noslēgts, tādēļ finanšu līdzsvara maksājumi veicami, ievērojot Dzelzceļa likuma prasības.

Dzelzceļa likums nosaka valstij noteiktos gadījumos prasīt, lai valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs līdzsvaro ieņēmumus un izdevumus bez valsts finansējuma. Tomēr SM norāda, ka kopš 2019.gada iestājušies vairāki ārkārtēji apstākļi, kuru rezultātā nav bijis iespējams to īstenot, un no 2019.gada LDz veidojas ikgadējs publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansējuma deficīts.

Neskatoties uz iepriekš veiktiem būtiskiem pasākumiem izmaksu samazināšanai, kas 2022.gada sākumā nodrošināja peļņu, Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā, tādējādi pieņemtās starptautiskās sankcijas, inflācija un darbaspēka izmaksu kāpums ir negatīvi ietekmējis LDz darbības rezultātu.

2023.gadā LDz koncerna apgrozījums bija 263,529 miljoni eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2022.gadā, taču koncerns cieta 3,231 miljona eiro zaudējumus. Vienlaikus LDz māteskompānijas apgrozījums 2023. gadā bija 165,41 miljons eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2022.gadā, kas saistīts ar to, ka 2022.gadā uz ieņēmumiem tika attiecināts finanšu līdzsvara maksājums 24,359 miljonu eiro apmērā no valsts budžeta, savukārt pērn uz ieņēmumiem attiecināts finanšu līdzsvara maksājums 32,439 miljonu eiro apmērā.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna LDz valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze" un loģistikas uzņēmums "LDz loģistika".