"No Latvijas Bankas prasa daudz vairāk, nekā noteikts," dienas pirms amata atstāšanas Kazāks vēršas pie sabiedrības
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks mikroblogošanas vietnē "X.com" dalījies vēstījumā par Latvijas Bankas darbību un izmaksām, skaidrojot, ka priekšvēlēšanu laikā ir tapuši vairāki raksti, kuros "āboli sajaukti ar apelsīniem".
"Apgalvojums, ka Latvijas Bankas izmaksas ir nepamatoti augstas, ir kļūdains. Jāsāk ar to, ka tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, tās tiek mērītas pret atšķirīgu IKP un iedzīvotāju skaitu, nevis pret veikto funkciju apjomu, kas būtu objektīvs kritērijs. Katru gadu izvērtējam Latvijas Bankas funkcijas un izmaksas pret atskaites grupu – citu eiro zonas valstu centrālajām bankām, turklāt atsevišķu funkciju griezumā. Funkcijas centrālajām bankām atšķiras, kā arī atšķiras līdzīgu funkciju veikšanas apjoms jeb “dziļums”. Piemēram, salīdzinot ar EST [Igauniju], mums ir finanšu sektora uzraudzība, maksājumu infrastruktūra un drošība utt. Savukārt LTU CB [Lietuvas centrālajā bankā] ir vairāk nekā 100 darbinieki vairāk, un tas ir neskatoties uz to, ka Latvijā ir reģionālais eiro skaidrās naudas centrs un viltojumu ekspertīžu centrs," skaidro Kazāks.
Viņš arī norāda, ka no Latvijas Bankas prasa daudz vairāk, nekā noteikts mandātā, piemēram, ekonomikas analīzes jomā. "Arī tas prasa papildu resursus. Ļoti pareizi, ka sabiedrība interesējas un “pieskata” publiskā sektora institūcijas, tomēr būtiski, lai tiek izmantoti objektīvi un salīdzināmi kritēriji," pauž vēl esošais Latvijas Bankas prezidents.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien Latvijas Bankas prezidenta amatā neievēlēja opozīcijas partijas "Stabilitātei" virzīto kandidātu Pāvelu Kuzminu. Par Kuzmina kandidatūru nobalsoja tikai desmit "Stabilitātei" deputāti. Pret bija 78, bet atturējās divi deputāti.
Kuzmins bija palicis vienīgais kandidāts uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, jo trešdienas, 18.decembra, vakarā premjere Evika Siliņa (JV) paziņoja, ka valdību veidojošās partijas "Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem - līdzšinējā prezidenta Kazāka un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu.
Opozīcijas deputāti debatēs kritizēja valdību veidojošās partijas par to, ka neviens profesionālis vairs negribēšot kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, jo esot notikusi "politiska tirgošanās".
Jaunas Latvijas Bankas prezidenta kandidatūras bija jāizvirza, jo sestdien, 21.decembrī, Kazākam beidzas pirmais amata pilnvaru termiņš. Viņš par Latvijas Bankas prezidentu uz piecu gadu termiņu tika ievēlēts 2019.gada 12.decembrī. Par viņu tolaik nobalsoja 76 deputāti.
Kazāks aģentūrai LETA pauda, ka būtu gatavs atkārtoti kandidēt šim amatam, ja process ir caurskatāms un ar pamatotu diskusiju par Latvijas Bankas lomu un nākotnes mērķiem.
"Iepriekšējos piecos gados ar uzviju ir izdarīts viss tas, ko Saeima prasīja, ir uzņemts labs ātrums, iedzīvotāji jūt ieguvumus, un man ir skaidrs plāns, kā strādāt turpmāk, lai vēl palielinātu sabiedrības labumu," teica Kazāks.
Saeima ceturtdien Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītāja amatā pagaidām apstiprināja līdzšinējā prezidenta vietnieku Māri Kāli. Saeima 2020.gada 5.martā Kāli ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā uz piecu gadu termiņu, kas sākās 2020.gada 13.martā. Kālis strādā Latvijas Bankā kopš 1998.gada. No 2001.gada līdz 2007.gadam viņš bija Latvijas Bankas valdes loceklis, atbildot par finanšu informācijas sagatavošanu un sniegšanu un iekšējās kontroles sistēmas darbību un risku vadību, savukārt no 2007.gada līdz 2020.gadam viņš bija Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs.
