Ķīna Krieviju tur aizdomās par slepenu darījumu ar ASV Maduro jautājumā

 Britu laikraksts "The Times" norāda, ka Pekinas neapmierinātību izraisījusi Krievijas rīcība, neatklājot sabiedrotajiem savas prognozes. Proti, Maskava, paredzot neizbēgamu ASV iejaukšanos, jau 2025. gada decembra beigās sākusi diplomātu un viņu ģimeņu evakuāciju no Karakasas, taču Ķīnu par šiem draudiem nav brīdinājusi.

Šāda notikumu attīstība Pekinai var radīt smagas ekonomiskas sekas. Ķīna riskē zaudēt miljardiem dolāru vērtus aizdevumus, kas Venecuēlai piešķirti apmaiņā pret naftu. Tāpat var tikt zaudētas piegādes aptuveni pusmiljona barelu apmērā dienā, kas veido ap 4% no kopējā Ķīnas naftas importa. Apdraudētas arī Ķīnas deviņu miljardu dolāru investīcijas naftas pārstrādes rūpnīcas celtniecībā Guandunas provincē.

Krievijas rīcība un veiksmīgā ASV operācija Ķīnas amatpersonām radījusi aizdomas, ka starp Maskavu un Vašingtonu notikusi saskaņošana augstākajā līmenī.

Laikraksts "The Times" atgādina bijušās ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieces Fionas Hilas 2019. gada liecību Kongresā. Tajā viņa atklāja, ka Krievijas amatpersonas iepriekš devušas mājienus, ka Maskava varētu mazināt atbalstu Maduro, ja ASV piešķirtu Krievijai lielāku rīcības brīvību Ukrainā.

Pēdējā laikā Pekinā arvien biežāk izskan šaubas par Krieviju kā uzticamu sabiedroto. Ķīna bažījas, ka Krievijas paļaušanās uz militāru spēku un starptautisko tiesību ignorēšana ir pretrunā ar Ķīnas vēlmi pozicionēt sevi kā stabilizējošu spēku pasaulē. Kā Ķīnas pragmatisma piemērs tiek minēta piektdien noslēgtā vienošanās ar Kanādu par tarifu samazināšanu, kas liecina par Pekinas vēlmi sadarboties ar attīstītajām ekonomikām, kuras ievēro noteikumus.

Jau ziņots, ka pēc militārās operācijas, kuras laikā tika aizturēts Maduro, ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV pārvaldīs Venecuēlu līdz brīdim, kad tiks nodrošināta pienācīga varas pāreja.