“Aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem jāpieaug pieckārtīgi” - Eiropas Komisija plāno palielināt budžetu

Tas ir par aptuveni 700 miljardiem eiro vairāk, nekā pašreizējā ilgtermiņa budžetā laika posmam no 2021. līdz 2027. gadam. EK prezidente Urzula fon der Leiena norādīja, ka tas ir visambiciozākais budžets, kāds jebkad ticis piedāvāts. "Tas ir stratēģiskāks, elastīgāks, caurskatāmāks," viņa piebilda, uzsverot, ka budžeta projekts "risina Eiropas problēmas" un "stiprina mūsu neatkarību".

EK plāno lielāku vērību pievērst ar aizsardzību un konkurētspēju saistītajiem izdevumiem, kā arī rast jaunus ieņēmumu avotus un mainīt līdzšinējos līdzekļu piešķiršanas kritērijus.

Aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem jāpieaug pieckārtīgi, sasniedzot 131 miljardu eiro, norādīja Serafins, uzsverot, ka tuvākajos gados drošība būs viena no galvenajām prioritātēm.

Budžeta projekts paredz izveidot 451 miljardu eiro lielu konkurētspējas fondu, lai atbalstītu ES ieguldījumus tīrajās tehnoloģijās, digitālajā ekonomikā, aizsardzībā, pārtikas drošībā un inovācijās.

Līdz 100 miljardiem eiro paredzēts atvēlēt atbalstam Ukrainai. "Tās ir ilgtermiņa saistības Ukrainas atlabšanai un atjaunošanai," norādīja Serafins. Šīs ieceres jau nosodījis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns. "Ukraina iegūs masīvu finansējuma palielinājumu, kamēr Eiropas zemkopji zaudēs," vēl pirms EK oficiālās budžeta projekta nodošanas atklātībā paziņoja Orbāns.

Tomēr Serafins solīja, ka lauksaimnieku atbalstam tiks garantēti 300 miljardi eiro. Pašreizējā budžetā Kopīgajai lauksaimniecības politikai (KLP) atvēlēti 387 miljardi, no kuriem 270 miljardi paredzēti tiešmaksājumiem zemkopjiem.

Atšķirībā no līdzšinējiem budžetiem, nākamajā ilgtermiņa budžetā nāksies iekļaut arī parādu maksājumus, jo no 2028.gada jāsāk atmaksāt 800 miljardus eiro lielais aizņēmums, ko dalībvalstis kopīgi uzņēmās, lai atbalstītu bloka tautsaimniecības atlabšanu pēc Covid-19 pandēmijas. Tam ik gadus būs nepieciešami 25 līdz 30 miljardi.

EK piedāvātais budžeta projekts vēl tiks apspriests un grozīts EP, kā arī saskaņots ar dalībvalstīm. Paredzams, ka sarunas par to būs ilgas un smagas. ES budžetu pamatā veido dalībvalstu iemaksas, taču piedāvāto izdevumu palielinājumu paredzēts daļēji finansēt ar jaunu līdzekļu ieguves avotu palīdzību.

Dalībvalstu iemaksas paredzēts palielināt tikai nedaudz - no 1,13% līdz 1,15% no to iekšzemes kopprodukta (IKP). Tikmēr EK piedāvā aplikt ar īpašu nodokli lielos uzņēmumus, kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro, aplikt ar nodokli elektroniskos atkritumus, kas netiek savākti pārstrādei, kā arī daļēji nodot Briselei ienākumus, kas tiek iegūti no dalībvalstu tabakas nodokļiem.

Līdz ar tā dēvētajiem oglekļa nodokļiem EK paredz šādā viedā iekasēt 58 miljardus eiro gadā. Papildu līdzekļi nepieciešami, lai būtu iespējams saskaņot dažādās intereses un vajadzības.

Kamēr vairāk līdzekļu tiek atvēlēti drošībai un aizsardzībai, aug dalībvalstu nacionālais parāds. Lauksaimnieki, kas ir lielākie ieguvēji no pašreizējā ES budžeta, kategoriski iestājas pret iespējamo maksājumu samazināšanu. Tajā pašā laikā jāsāk atmaksāt aizdevumi no tautsaimniecības atlabšanas fonda pēc Covid-19 pandēmijas.

Šobrīd lauksaimniecības, zvejniecības un lauku attīstības subsīdijas sastāda aptuveni pusi no ES budžeta. EK vēlas atteikties no šīs sistēmas un pārgrupēt līdzekļu struktūru, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem nacionālajiem investīciju un reformu plāniem.

EK vēlas arī elastīgāku līdzekļu piešķiršanas kārtību, lai varētu rīkoties un reaģēt uz strauji mainīgo starptautisko vidi. EP un reģionu pārstāvji iepriekš kritizējuši EK ieceres, bažījoties, ka līdzekļu pārgrupēšana varētu mazināt caurskatāmību un atbildību parlamenta priekšā. Tikmēr trešdien pie EP ēkas notika zemkopju protesti pret iespējamo līdzekļu apcirpšanu lauksaimniecībai.