Irāna: mēs varētu likvidēt Trampu viņa "Mar-o-Lago" rezidencē

“Tramps vairs nevar sauļoties “Mar-a-Lago”, jo, kamēr viņš guļ, mikroskopisks drons varētu notēmēt un trāpīt viņam tieši nabā,” paziņoja ajatollas padomnieks Mohammads-Džavads Laridžani. To viņš ar smiekliem izteica piezīmi Irānas televīzijas 9. jūlija raidījumā, kurā tika apspriesta valsts militārā tehnoloģija, vēsta “Newsweek”. Laridžani pasmējās un teica, ka Irāna neko tādu nedarītu, jo “protams, mēs cīnāmies kā vīrieši”.

Par ASV augstāko amatpersonu atbildīgā Slepenā dienesta pārstāvis paziņoja, ka nekomentēs jautājumus, kas attiecas uz drošības pasākumu specifiku. Viņš tikai norādīja, ka dienests darbojas ļoti nopietnu draudu vidē un prezidenta, kā arī citu aizsargājamo personu drošība joprojām ir visaugstākā prioritāte.

Pat ja Laridžani komentāri bija domāti kā joks, tie pastiprina minējumus par iespējamu Irānas atbildes triecienu ASV saistībā ar jūnijā veiktajiem uzbrukumiem Irānas kodolobjektiem. Irānas dronu tehnoloģija ir spēlējusi nozīmīgu lomu Krievijas invāzijā Ukrainā — Irānas ražotie “Shahed” droni ir nodarījuši lielu postu Ukrainas infrastruktūrai un paņēmuši daudzu cilvēku dzīvības.

Tramps ir kļuvis par irāņu draudu mērķi, kopš viņš deva rīkojumu nogalināt par Irānas ārvalstu operācijām atbildīgo Revolucionārās gvardes ģenerāli Kasemu Soleimani, un faktiski otrais varenākais cilvēks Irānā ar raķeti tika nogalināts 2020. gada 3. janvārī netālu no Irākas galvaspilsētas Bagdādes starptautiskās lidostas. ASV likumsargi apsūdzējuši Islāma Revolucionāro gvardi sazvērestībā, lai nogalinātu Trampu.

Savukārt 2022. gada janvārī Hamenei oficiālā tīmekļa vietne publicēja animētu video, kurā Tramps spēlē golfu, nokļūstot četrriteņu robota un drona tēmēklī izsekot. Video parādījās arī drona operators un uzraksts angļu valodā: “Soleimani slepkava un tas, kurš deva pavēli, samaksās par to.”

Irānas vadošais šiītu garīdznieks Nāsers Makarems Širazi, šā gada 29. jūnijā izdeva fatvu jeb reliģisko dekrētu pret Trampu. Savukārt Irānas jaunievēlētais prezidents Masuds Pezeškiāns šonedēļ sarunā ar politisko komentētāju un bijušo “Fox News” vadītāju Takeru Karlsonu norādīja, ka Širazi fatva “nav saistīta ar Irānas valdību vai augstāko līderi.” Taču Irānas konservatīvais laikraksts “Kayhan” savā redakcijas slejā to nodēvēja par “skaidru reliģisku spriedumu ticības aizsardzībā,” norāda “Newsweek”.

13. jūnijā pirmo reizi uzsākot militāro operāciju tieši pret Irānu, atbildot uz Irānas vairākkārtējiem raķešuzbrukumiem Izraēlai pagājušajā gadā, Izraēla nogalināja vairākus augsta ranga Irānas komandierus un tās kodolprogrammas speciālistus, bet drīz pēc tam ASV veica aviotriecienus Irānas kodolobjektiem. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu un ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt norādījuši, ka Hamenei dzīvība varētu būt apdraudēta. Karadarbība pašlaik ir apturēta saskaņā ar 24. jūnijā ar Trampa starpniecību noslēgto pamieru.

Interesanti, ka ajatolla Ali Hamenei 26. jūnijā televīzijas pārraidītā runā cildināja Irānas "uzvaru" pār "teju sabrukušo" Izraēlu un stāstīja par "spēcīgo pļauku", ko ir saņēmusi Amerika, kaut gan tobrīd pats vēl nebija izlīdis no bunkura, kurā slēpās kopš Izraēlas triecienu sākuma. Viņš publiski parādījās tikai jūlija sākumā.

Kad ajatolla Ali Hamenei paziņoja, ka Irāna guvusi satriecošu uzvaru pār Izraēlu un devusi pamatīgu pļauku pašai Amerikai, Izraēlas aizsardzības ministrs Izraēls Kacs paskaidroja, kādēļ ajatolla vispār vēl ir dzīvs. Intervijā Izraēlas televīzijai Kacs atklāja, ka tikai tehniska problēma liedza Izraēlai īstenot ajatollas likvidēšanu. “Ja viņš būtu mums trāpījies, mēs viņu būtu likvidējuši,” sacīja Kacs, piebilstot: “Bet Hamenei to saprata, devās bunkurā ļoti dziļi zemē un pārtrauca sakarus ar komandieriem, kas aizstāja likvidētos komandierus, tādēļ galu galā tas neizrādījās reāli.” Kā vēsta “The Times of Israel”, uz jautājumu, vai Izraēla centās iegūt ASV atļauju šādai rīcībai, Kacs atteica: “Šādām lietām mums nav vajadzīga atļauja.”