ES amatpersona: Eiropas Savienībai trūkst mehānismu, lai ierobežotu Ungārijas nekaunīgo uzvedību
Eiropas Savienībai (ES) pašlaik trūkst efektīvu mehānismu, lai ierobežotu Ungārijas nekaunīgo uzvedību, tā intervijā raidījumā “European Space” ukrainas televīzijas kanālam “Espreso” sacīja Eiropas Parlamenta Drošības un aizsardzības apakškomitejas priekšsēdētāja vietniece un bijusī Lietuvas aizsardzības ministre Rasa Juknevičiene.
"Es neredzu, ka Eiropas Parlamentā (EP) būtu daudz problēmu. EP ar lielu balsu vairākumu pieņem rezolūcijas un ņem vērā viedokļus par ES paplašināšanos. Piecas galvenās proeiropeiskās politiskās grupas ir ļoti atbalstošas [Ukrainai],” saka Juknevičiene.
“Protams, ir dažas galēji labējas un zināmā mērā arī galēji kreisas grupas, kas nav tik atbalstošas. Galēji labējie, īpaši tādas partijas kā "Alternatīva Vācijai", ir ļoti skaļi un atklāti prokrieviski noskaņoti. Taču tā ir neliela grupa — ap 30 deputātu no 720. Viņi ir skaļi, viņi daudz runā, bet viņi nepieņem lēmumus. Tātad problēma nav Parlamentā," norādīja Juknevičiene.
EP Drošības un aizsardzības apakškomitejas priekšsēdētājas vietniecesprāt, lielākais izaicinājums šobrīd ir Ungārijas nostāja. Ungārija bloķē būtiskus lēmumus un faktiski darbojas kā Kremļa ietekmes kanāls E.
"Man jāatzīst — es piekrītu tiem, kuri saka, ka tā ir nopietna problēma un ka joprojām nav laba risinājuma, kā ar to tikt galā. Daudzi šobrīd raugās uz nākamajām vēlēšanām 2026. gadā. Ir parādījusies jauna alternatīva — Eiropas Tautas partija, kas pašlaik ir līdere reitingos. Varbūt ungāri paši pieņems lēmumu un palīdzēs atrisināt šo problēmu," uzsvēra EP amatpersona.
Viņa arī piebilda, ka Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, tāpat kā daudzi citi autoritāri līderi, spēlē ļoti vienkāršu, bet ārkārtīgi bīstamu spēli — viņš izdomā iedomātu ienaidnieku un tad mobilizē politisko atbalstu, nostādot sevi opozīcijā šim ienaidniekam.
"Un jā, kas zina — varbūt arī citas valstis varētu radīt šķēršļus. Tieši tāpēc mums ir jāmaina noteikumi Eiropas Savienībā. Jūs jautājāt par Eiropas Parlamentu — iepriekšējā sasaukumā mēs jau nobalsojām un pieņēmām skaidru pozīciju par veto tiesībām. Mēs uzskatām, ka jāveic izmaiņas nolīgumos. Bet kā mēs varam mainīt nolīgumus? Tie tika pieņemti, katrā dalībvalstī rīkojot referendumus. Tas nav viegls process. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai katrā ES valstī būtu atbildīgi līderi," noslēdza Juknevičiene.
