Kremļa režīmu no iznīcības glābj tikai viena lieta, uzskata Margarita Simonjana
Krievijas propagandas televīzijas pārstāve Margarita Simonjana savā "X" platformas ierakstā 22. jūnijā tieši atzina, ka vienīgais, kas vēl nodrošina Krievijai globālu statusu, ir padomju laikos radītā kodolbumba. Viņa pat pateicās vienai no pretrunīgākajām figūrām PSRS vēsturē – Lavrentijam Berijam – par ieguldījumu šīs bumbas izstrādē.
“Izmulsis vērojot to, kas šobrīd notiek pasaulē, tu neviļus saki – paldies Berijam. Ja nebūtu bumbas, mēs šodien paši pieprasītu ārkārtas ANO sēdi un vispār nezinātu, ko darīt tālāk,” raksta Simonjana.
Šis izteikums izsaucis plašu rezonansi, jo ne tikai atzīst Krievijas atkarību no kodolieročiem kā vienīgā ietekmes faktora, bet arī netieši godā cilvēku, kurš pazīstams kā viens no asiņainākajiem padomju režīma arhitektiem.
Kas bija Lavrentijs Berija?
Lavrentijs Berija bija PSRS iekšlietu tautas komisārs un NKVD vadītājs Staļina laikā. Viņš organizēja masveida represijas, deportācijas, GULAG nometņu tīklu un personīgi uzraudzīja PSRS kodolprogrammas izstrādi. Pēc Staļina nāves 1953. gadā viņš mēģināja sagrābt varu, taču tika arestēts un tajā pašā gadā nošauts. Viņu apsūdzēja ne tikai politiskos noziegumos, bet arī seksuālā vardarbībā.
Tikai bumba – nekas vairāk
Pēc Simonjanas izteikumiem vairāki novērotāji ir norādījuši, ka Krievijas režīma vājums kļūst acīmredzams. Kā izteicies viens analītiķis:
“Krievijai nav nekāda starptautiska prestiža, nav sabiedroto, nav uzticības, nav tehnoloģiju pārākuma. Ir tikai viena lieta – padomju kodolbumba. Un, ironiskā kārtā, pat par to šodien tiek teikts paldies nevis zinātniekiem, bet cilvēkam, kuru vēsture atceras kā masveida slepkavu un Staļina miesassargu.”
Faktu, ka Krievija ir ieņēmusi "lielvaras" lomu tikai pateicoties kodolieročiem, vēl vairāk uzsver salīdzinājums ar citām valstīm. Argentīna, Meksika, Brazīlija, Vjetnama vai Dienvidkoreja – visām ir ievērojama starptautiska ietekme, neraugoties uz to, ka tām nav kodolieroču. Šīs valstis balstās uz ekonomiku, diplomātiju un stabilitāti, nevis šantāžu un bruņošanos.
