Militārais eksperts: neviens nevar paredzēt, kas notiks, ja ASV iesaistīsies Izraēlas un Irānas karā
Pašlaik konflikts starp Izraēlu un Irānu turpina eskalēties, taču tālākā attīstība joprojām nav prognozējama, īpaši, ja ASV izlemtu iejaukties, televīzijas kanālam “Espreso TV” sacīja militārais analītiķis Ivans Kiričevskis.
“No vienas puses, vispār nav skaidrs, kas notiek ar Irānas pretgaisa aizsardzību un aviāciju. Galu galā Irānai bija trīs desmiti MiG-29 iznīcinātāju. Vai Irāna pieļāva, ka tās visas tika iznīcinātas? Tas ir iespējams,” viņš norādīja.
Kiričevskis arī piebilda, ka Irāna šāda kara gadījumā ir sagatavojusi pilnvarotu personu grupas Jemenā, Sīrijā, Libānā un Irākā, kuras varētu tikt iesaistītas, ja būs nepieciešams. Viņš min, ka “Hizbollah” ir nolēmusi aktīvi neiesaistīties pašreizējā Izraēlas un Irānas konfliktā, jo Izraēlas darbības pagājušajā gadā to ievērojami vājināja un pašlaik tā ir apņēmusies noslēgt pamiera nolīgumu ar Izraēlu. Tikmēr Jemenas hutieši izrāda simbolisku atbalstu, laiku pa laikam izšaujot raķetes, bet “nespēlē nozīmīgu aktīvu lomu”.
“Kas attiecas uz Irāku, tur situācija varētu būt īpaši intriģējoša. Valstī darbojas Irānas atbalstīts militārais grupējums “Hashed al Shaabi” jeb “Tautas mobilizācijas spēki”, kuru rīcībā varētu būt līdz pat 200 000 kaujinieku. ASV prezidents Donalds Tramps pat pieprasījis Irākas valdībai pakļaut šo grupējumu kontrolei, jo Irākai kā ASV sabiedrotajai Tuvajos Austrumos vajadzētu ierobežot šādu spēku brīvu darbību,” saka militārais analītiķis.
Izraēla īstenojusi plaša mēroga uzbrukumu Irānai
Naktī uz piektdienu Irāna veikusi plaša mēroga uzbrukumu Irānai. Kā ziņo Izraēlas amatpersonas, ticis mērķēts pa vairākiem Irānas kodolobjektiem un ...
Kiričevskis norāda, ka šie spēki saskaras ar grūtībām, jo vispirms tiem jāpanāk vienošanās ar Irākas valdības spēkiem, pirms tie var rīkoties Irānas vārdā. Līdz ar to, lai gan Irānai reģionā joprojām ir lojālas grupas, to spēja būtiski saasināt konfliktu pašlaik ir ierobežota.
Vienlaikus eksperts uzsver: ja izrādītos, ka Irānas islāmistu režīms sabrūk daudz ātrāk, nekā jebkurš spējis iedomāties, situācija varētu līdzināties ASV militārajai kampaņai pret “Taliban” 2001. gadā.
Kiričevskis norāda, ka pašlaik turpina eskalēties konflikts starp Izraēlu un Irānu, taču konflikta tālākā attīstība joprojām nav prognozējama, ja ASV izlemtu iejaukties. Tramps trešdien paziņoja, ka apsver, vai Savienotajām Valstīm pievienoties Izraēlas triecieniem Irānai, vienlaikus apgalvojot, ka Teherāna signalizējusi par vēlmi sākt sarunas.
“Es domāju, ka neviens nevar paredzēt, kā viss attīstīsies pēc tam, kad Amerika izšaus pirmo šāvienu šajā karā starp Izraēlu un Irānu. Pagaidām tās ir tikai runas – "tikai pagaidiet, kad mēs parādīsim savus jaudīgos ieročus darbībā". Bet vienmēr ir arī atruna: kas notiks, ja GBU-57 bumba, kas paredzēta Irānas pazemes iekārtu iznīcināšanai, nedarbosies? Kas tad?” retoriski vaicā Kiričevskis.
18. jūnijā Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei paziņoja, ka Irāna nekad nepadosies, un brīdināja ASV, ka tām tiks nodarīts neatgriezenisks kaitējums, ja tās iejauksies Irānas konfliktā ar Izraēlu. Tajā pašā dienā Donalds Tramps sarunā ar žurnālistiem izvairījās tieši atbildēt uz jautājumiem par iespējamu ASV triecienu Irānas kodolobjektiem.
