Zviedrijā slepkavas kļūst aizvien jaunāki
Zviedrijā arvien biežāk tiek konstatēti gadījumi, kad slepkavības veic pusaudži - reizēm pat tādi, kas jaunāki pat par 15 gadiem.
Kā vēsta Zviedrijas likumsargi, viņus savervē dažādi kriminālie grupējumi, un jaunieši piekrīt veikt slepkavības par salīdzinoši nelielu samaksu. Vervēšanai tiek izmantotas slēptas saziņas lietotnes, un kriminālie grupējumi cenšas vervēt bērnus un pusaudžus no visdažādākajām sabiedrības grupām.
Daži bērni tiek uzrunāti, kad tiešsaistē spēlē datorspēles, piemēram, "Fortnite" vai "Counter-Strike". “Ir bijuši gadījumi, kad bērni piekrīt noteiktā vietā nogādāt somu [ar sprāgstvielām], pretī par to saņemot 10 000 punktus spēlē,” skaidroja bijušais policijas priekšnieks Stefans Sinteuss.
Tāpat jauniešiem par slepkavībām tiek piesolīts atalgojums līdz 18 tūkstošu eiro apmērā. Pemēram, nesen Zviedrijā bija gadījums, kad noziedzīgais grupējums "Foxtrot" slepkavības veikšanai Stokholmā savervēja 13 gadus vecu zēnu no Dālarnas provinces. “Daudzi no šiem jauniešiem iepriekš nav bijuši krimināli sodīti un nāk no labvēlīgām ģimenēm,” atklāj Sinteuss.
Viņš piebilst, ka arī jaunas meitenes nereti tiek iesaistītas noziedzīgo grupējumu darbībā, tiesa, organizatoriskajā daļā - viņiem tiek uzdoti tādi uzdevumi kā, piemēram, viesnīcu rezervācija vai taksometru pasūtīšana. Noziegumi nereti tiek organizēti, izmantojot "Telegram" grupu "Samurajbarnen" jeb “Samuraju bērni”.
Zviedrijas statistikas dati liecina, ka nepilngadīgo, kas iesaistīti slepkavībās vai to mēģinājumos, skaits strauji pieaug. 2024. gadā tika reģistrēti 141 nepilngadīgais, kas tiek turēts aizdomās par slepkavību, salīdzinot ar 27 gadījumiem 2022. gadā. “Kopumā noziedzīgo nodarījumu skaits jauniešu vidū, Zviedrijā samazinās,” norāda Noziedzības novēršanas padomes izmeklētājs Henriks Angerbrandts. Tomēr viņš min, ka izņēmums esot tieši ieroču turēšanas likuma pārkāpumi un slepkavības.
Lai cīnītos ar problēmu Zviedrijas valdība plāno no 2026. gada ieviest bargākus sodus jauniešiem, kas iesaistās kriminālās darbībās, tostarp valdība plāno piemērot piemērot cietumsodus pat 15–17 gadus vecus jauniešiem, kā arī līdz 2033. gadam plāno trīskāršot cietumu vietu skaitu Zviedrijā. Tomēr eksperti, piemēram, kriminologs Dāvids Sausdals, uzskata, ka ar to ir par maz. “Zviedrija ar šādām rīcībām nespēs apturēt un sodīt galvenos noziedzniekus,” viņš uzsvēra.
