Putins atklāj savas prasības kara izbeigšanai. Tās skar ne tikai Ukrainu
Krievijas prezidents Vladimirs Putins kā vienu no galvenajiem nosacījumiem kara izbeigšanai Ukrainā izvirzījis rakstisku solījumu no Rietumvalstu līderiem – pārtraukt NATO paplašināšanos uz austrumiem, tostarp nepieļaut Ukrainas, Gruzijas un Moldovas iestāšanos aliansē, vēsta "Reuters".
Tāpat Maskava pieprasa noteiktu sankciju atcelšanu, Krievijas iesaldēto līdzekļu atgriešanu un garantijas krievvalodīgo aizsardzībai Ukrainā. Par to ziņo trīs avoti ar pieeju Krievijas sarunu detaļām.
Putins esot gatavs strādāt pie miera memoranda, ko pagājušajā nedēļā viņš pārrunājis ar ASV prezidentu Donaldu Trampu vairāk nekā divu stundu sarunā. Tomēr Kremļa pārstāvji nesniedz konkrētu termiņu, kad šis dokuments varētu būt gatavs. Tikmēr Ukrainas un Eiropas līderi apsūdz Krieviju sarunu vilcināšanā, kamēr tās spēki turpina virzību Ukrainas austrumos, īpaši pie Sumu apgabala.
Tramps, kurš iepriekš lepojies ar draudzīgām attiecībām ar Putinu, pēdējās dienās izrādījis neapmierinātību, brīdinot, ka Putins "spēlējas ar uguni", atsakoties no pamiera sarunām ar Kijivu. Viņš publiski izteicies, ka Krievijai tiks piemērotas jaunas sankcijas, ja tā turpinās agresiju.
Putins esot pastiprinājis savu pozīciju arī teritoriālo jautājumu ziņā – Krievija pieprasa pilnīgu kontroli pār četrām Ukrainas austrumu teritorijām: Luhansku, Donecku, Zaporižju un Hersonu, kā arī jau 2014. gadā anektēto Krimu. Viņš uzsver, ka miera līgumam jārisina kara "saknes" – Rietumu atbalsts Ukrainai un NATO paplašināšanās, ko Maskava uzskata par draudu.
Kijiva no savas puses atkārtoti norādījusi, ka Krievijai nedrīkst tikt dota veto tiesība pār Ukrainas ārpolitiskajiem mērķiem, tostarp vēlmi iestāties NATO. Arī pati alianse iepriekš apliecinājusi, ka nemainīs "atvērto durvju politiku", piebilstot, ka Krievija nevar noteikt tās paplašināšanas robežas.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, NATO pievienojās Somija (2023) un Zviedrija (2024), demonstrējot alianses paplašināšanos tieši Maskavas rīcības dēļ. Tikmēr Rietumu līderi brīdina – ja Krievija uzvarēs Ukrainā, nākamā var būt kāda no NATO dalībvalstīm, kas nozīmētu tiešu karu ar aliansi. Krievija šos izteikumus noraida kā nepamatotu baiļu celšanu, bet vienlaikus brīdina, ka konflikts var pāraugt plašākā karā.
