"Putins gāja uz lielu risku, bet beigās saņēma dāvanu." Tramps pirmo reizi komentē Ukrainas un Krievijas sarunu rezultātus Turcijā
foto: REUTERS/SCANPIX
ASV Donalds Tramps 16. maijā Abū Dabī.
Pasaulē

"Putins gāja uz lielu risku, bet beigās saņēma dāvanu." Tramps pirmo reizi komentē Ukrainas un Krievijas sarunu rezultātus Turcijā

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

ASV prezidents Donalds Tramps noraidījis pieņēmumu, ka Krievija nav pilnībā iesaistīta Ukrainas noregulējuma procesā, ja reiz uz Turciju nav aizbraukusi Krievijas vadība. Par to ziņo CNN.

"Putins gāja uz lielu risku, bet beigās saņēma dāv...

Pēc viņa teiktā, viņš arī pats it kā neesot gatavojies doties uz Stambulu, lai nepārtrauktu vizīti Katarā un AAE. "Nu ko, viņš (Krievijas prezidents) ir pie sarunu galda. Viņš gribēja šo tikšanos. Es vienkārši nedomāju, ka bez manis varētu būt tikšanās, jo nedomāju, ka darījums bez manis izdosies, daudz naida no katras puses. Man ir ļoti labas attiecības, un es domāju, ka mēs panāksim darījumu, mums ir jātiekas," sacīja Tramps.

Tramps apliecināja, ka varētu nepieciešamības gadījumā ieviest "graujošas" sankcijas pret Krieviju, taču labprātāk to nedarītu: "Es domāju, ka Putins ir noguris no tā visa. Viņš neizskatās labi, kaut arī grib izskatīties citādi. Neaizmirstiet, tam vajadzēja beigties nedēļas laikā. Un, ja viņš nebūtu iestidzis dubļos ar saviem tankiem, viņš būtu Kijivā pēc piecām stundām."

ASV prezidents pauda pārliecību, ka viņa tikšanos ar Putinu izdosies izplānot un sarīkot. Vienlaikus viņš sacīja, ka Volodimiram Zelenskim "šobrīd nav trumpju sarunu pozīcijā" Ukrainas kara noregulēšanai.

"Četru dienu laikā es nopelnīju 12 reizes vairāk no tā, ko mēs iztērējām Ukrainai. Bet mani saniknoja, kur palika tā nauda - 60 miljardi dolāru. Es domāju, ka Zelenskis ir labākais biznesmenis pasaulē, daudz labāks par mani. Viņš ierodas Vašingtonā, aiziet ar desmitiem miljonu dolāru katru reizi," piebilda Tramps.

"Financial Times" par tikšanos Stambulā: "Putins gāja uz lielu risku, bet beigās saņēma dāvanu no Trampa"

Krievijas līderis Vladimirs Putins gājis uz lielu risku, palēninot amerikāņu miera piedāvājuma sarunu vedējus un pēc tam atsakoties ierasties uz sarunām ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Turcijā, kuras viņš pats publiski iniciējis, raksta "Financial Times".

"Līdz šim Krievijas līdera atteikšanās mijiedarboties ar citu noteiktajiem nosacījumiem sastapusi maz pretestības - noteikti nepietiekami, lai piespiestu iet uz piekāpšanos vai mainīt viņa kara gaitu," raksta laikraksts.

Visnepārprotamākā pazīme tam bija tā, ka ASV prezidents Donalds Tramps šķietami mierīgi uztvēra Krievijas līdera neierašanos ceturtdien un vienlaikus apšaubīja visu Krievijas un Ukrainas sarunu jēgu, paziņojot: "Nekas nenotiks, kamēr mēs ar Putinu netiksimies."

Kā norāda FT, tā bijusi dāvana Putinam, kurš Trampa personīgo tikšanos meklējis jau sen. Ukraiņiem tas atdzīvinājis viņu ļaunākās bažas, ka Tramps mēģinās noslēgt "asiņainu" darījumu ar Putinu un "pārdot" Ukrainu.

"Putins dara tieši tik daudz, lai pārliecinātu Trampu, ka viņš ir iesaistīts šajos centienos panākt mieru Ukrainā, vienlaikus darot visu iespējamo, lai pārliecinātos, ka tas ne pie kā nenovedīs," sacīja augsta ranga Eiropas diplomāts. "Un Tramps uz to uzķērās."

Kā norāda laikraksts, Putina nevēlēšanās piedalīties saturīgās miera sarunās kļuvusi acīmredzamāka pēdējās dienās, pat tiem Trampa administrācijā, kuri bija noskaņoti dot viņam uzticības kredītu.

Pēc FT avotu ziņām, pagājušajā nedēļā augsta ranga Krievijas ierēdņi paziņoja Trampa īpašajam sūtnim Stīvam Vitkofam, ka Putins nevēlas apspriest 22 punktu miera plānu, ko Vitkofs sastādījis ar Ukrainas un Eiropas dalību. Vienlaikus, kā norāda FT, Krievijas reakcijas dēļ Vitkofs atlicis provizoriskos plānus tikties ar Krievijas līderi šonedēļ.

Tāpat Putins atteicās ierasties uz sarunām Turcijā un tā vietā nosūtīja zema līmeņa delegāciju ar savu bijušo kultūras ministru Vladimiru Medinski priekšgalā. Piektdien notikusī tikšanās beidzās pēc nepilnām divām stundām bez izrāviena. Abas puses vienojās apmainīt tūkstošiem karagūstekņu, taču nesasniedza progresu jautājumā par ilgstošu uguns pārtraukšanu. Eiropas līderi par to pauduši savu vilšanos.