Indijas triecieni Pakistānai: kas zināms līdz šim

Indijas Aizsardzības ministrija ir paziņojusi, ka veikti triecieni pret deviņiem objektiem, kuri, pēc Indijas sniegtās informācijas, kalpojuši kā teroristu infrastruktūra — vietas, kur tika plānoti un vadīti uzbrukumi pret Indiju. 

Pakistāna šīs apsūdzības noraida, nosaucot Indijas rīcību par "neizprovocētu agresiju" un paziņojot, ka atbilde sekos "izvēlētā laikā un vietā". Pakistānas armija ziņo, ka notriekusi piecas Indijas kaujas lidmašīnas un vienu dronu, kā arī veikusi atbildes triecienus, lai gan Indija uz šiem apgalvojumiem pagaidām nav sniegusi oficiālu reakciju. Saskaņā ar Pakistānas sniegtajiem datiem triecienos gājuši bojā vismaz 26 cilvēki un 46 guvuši ievainojumus. Savukārt Indija ziņo, ka Pakistānas apšaudēs Indijas pārvaldītajā Kašmirā dzīvību zaudējuši vismaz septiņi civiliedzīvotāji.

Kur Indija veica triecienus?

Deli trešdienas agrā rītā paziņoja, ka triecieni vērsti pret deviņām dažādām vietām gan Pakistānas pārvaldītajā Kašmirā, gan pašā Pakistānas teritorijā.

Tika norādīts, ka šie objekti bija “teroristu infrastruktūra” – vietas, kur tika plānoti un vadīti uzbrukumi.

Indija uzsvēra, ka netika skarti nekādi Pakistānas militārie objekti, piebilstot, ka tās “rīcība bijusi mērķēta, pārdomāta un neeskalējoša pēc būtības”.

Savukārt, saskaņā ar Pakistānas teikto, triecieni skāruši trīs reģionus: Muzaffarabadu un Kotli Pakistānas pārvaldītajā Kašmirā, kā arī Bahavalpuru Pakistānas Pendžabas provincē.

Pakistānas aizsardzības ministrs Khavādža Asifs kanālam "GeoTV" norādīja, ka triecieni skāruši civiliedzīvotāju teritorijas, un Indijas apgalvojumi par “teroristu nometņu mērķēšanu” esot nepatiesi.

Kāpēc Indija veica uzbrukumu?

Triecieni notika pēc vairākām nedēļām pieaugošas spriedzes starp abām kodolieročiem bruņotajām kaimiņvalstīm saistībā ar apšaudi gleznainajā kūrortpilsētā Pahalgamā.

22. aprīlī bruņota kaujinieku grupa veica uzbrukumu, kurā tika nogalināti 26 cilvēki, un izdzīvojušie liecināja, ka kaujinieki īpaši mērķējuši uz hindu ticības vīriešiem. Tas bija smagākais civiliedzīvotāju uzbrukums reģionā pēdējo divdesmit gadu laikā, kas izraisīja plašu sašutumu Indijā.

Indijas premjerministrs Narēndra Modi paziņoja, ka valsts vajās vainīgos un ka tie, kuri uzbrukumu plānoja un īstenoja, tiks sodīti. 

Tomēr Indija nav nosaukusi konkrētu grupējumu, kuru turētu aizdomās par uzbrukuma veiksānu Pahalgamā, un joprojām nav skaidrs, kas par to ir atbildīgs.

Indijas policija ir apgalvojusi, ka divi no uzbrucējiem bijuši Pakistānas pilsoņi, un Deli apsūdz Pakistānu par kaujinieku atbalstīšanu — apsūdzība, ko Islamabada kategoriski noraida, uzsverot, ka tai nav nekāda sakara ar 22. aprīļa notikumiem.

Divu nedēļu laikā pēc uzbrukuma abas puses ir īstenojušas savstarpējus atbildes soļus — tostarp diplomātu izraidīšanu, vīzu apturēšanu un robežu slēgšanu.

Daudzi jau iepriekš prognozēja, ka situācija varētu pāraugt pārrobežu militārā triecienā — līdzīgi kā tas notika pēc Pulvamas uzbrukuma 2019. gadā, kad tika nogalināti 40 Indijas paramilitārie darbinieki.

Kāpēc Kašmira ir konflikta punkts starp Indiju un Pakistānu?

Gan Indija, gan Pakistāna pilnībā pieprasa Kašmiras reģionu, taču kopš abu valstu sadalīšanas pēc neatkarības iegūšanas no Lielbritānijas 1947. gadā katra no tām pārvalda tikai daļu šīs teritorijas. 

Pēdējos gados lielākos draudus stabilitātei ir radījuši kaujinieku uzbrukumi, kas vairākkārt noveduši abas valstis uz konflikta sliekšņa. Indijas pārvaldītajā Kašmirā kopš 1989. gada notiek bruņota sacelšanās pret Indijas varu, kuras mērķos ietilpst uzbrukumi gan drošības spēkiem, gan civiliedzīvotājiem.

Nesenais uzbrukums bija pirmais nopietnais uzbrukums civiliedzīvotājiem kopš 2019. gada, kad Indija atcēla 370. pantu, kas piešķīra Kašmirai daļēju autonomiju. Pēc šī lēmuma reģionā notika plaši protesti, taču kaujinieciskā aktivitāte samazinājās, un tūristu skaits ievērojami pieauga.

2016. gadā, pēc tam kad Uri tika nogalināti 19 Indijas karavīri, Indija veica triecienus pāri Kontroles līnijai — faktiskajai robežai starp Indiju un Pakistānu — vēršoties pret kaujinieku bāzēm.

2019. gada Pulvamas uzbrukums, kurā gāja bojā 40 Indijas paramilitārie darbinieki, izraisīja aviācijas triecienus dziļi Pakistānas teritorijā – Balakotā, kas bija pirmais šāda mēroga uzbrukums Pakistānas iekšienē kopš 1971. gada. Tas izraisīja atbildes triecienus un gaisa kauju starp abām valstīm.

Lai gan neviens no šiem konfliktiem līdz šim nav pāraudzis pilnā apjomā karadarbībā, pasaule joprojām ir modra attiecībā uz iespējamo eskalāciju. Vairāki valstis un diplomāti ir centušies novērst situācijas saasināšanos.

Jau šobrīd ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs ir aicinājis uz maksimālu savaldību, bet ASV prezidents Donalds Tramps izteicis cerību, ka "cīņas drīz beigsies".