Maijā Zemē ietrieksies PSRS kosmiskā zonde, kura tā arī nesasniedza Venēru
PSRS zonde "Kosmos 482", kas 1972. gadā tika palaista ar mērķi sasniegt Venēru, drīzumā varētu nekontrolēti ietriekties Zemes atmosfērā. Eksperti saka - īpašām bažām nav pamata, taču pilnībā ignorēt šo gaidāmo notikumu arī nevajadzētu.
"AP News", atsaucoties uz speciālistiem norāda, ka vēl ir pāragri prognozēt, kur šī pustonnu smagā metāla masa varētu nokrist un cik daudz no tās paliks pāri pēc tam, kad "Kosmos 482" atkārtoti iekļūs Zemes atmosfērā.
Nīderlandes zinātnieks Marko Langbruks prognozē, ka zonde, kura tā arī nesasniedza Venēru, atmosfērā atgriezīsies ap 10. maiju. Viņš lēš, ka zondes vraks ietrieksies Zemes virsmā ar ātrumu ap 242 km/h. „Lai arī jebkādu postījumu risks nav pilnībā izslēdzams, mums par šo gaidāmo notikumu nevajadzētu pārlieku uztraukties,” Langbruks sacīja "AP News".
Objekts ir salīdzinoši neliels un, pat ja tas nesadalās atmosfērā, riski, ko tā atgriešanās rada, ir līdzīgi kā nejauša meteorīta gadījumā. Tādus piedzīvojam vairākas reizes gadā. Iespēja, ka zondes pārpalikumi trāpīs kādam cilvēkam vai kādam objektam, ir maza, atzina eksperts, tomēr šādu gaužām nelaimīgu scenāriju nevarot pilnībā izslēgt.
PSRS 1972. gadā palaida zondi "Kosmos 482" ar mērķi sasniegt Venēru, taču bojājuma dēļ tā nekad nepameta Zemes orbītu. Langbruks un citi uzskata, ka zondes nolaišanās kapsula - apmēram metru diametrā liels sfērisks objekts - pēdējos 53 gadus ir lidojusi ļoti izstieptā orbītā ap Zemi, pakāpeniski zaudējot augstumu.
Pastāv iespēja, ka šis vairāk nekā 500 kilogramu smagais kosmosa kuģis izdzīvos atkārtotu iekļūšanu atmosfērā. Tas tika būvēts tā, lai izturētu nolaišanos cauri Venēras oglekļa dioksīda biezajai atmosfērai, skaidro Langbruks. Eksperti šaubās, ka pēc tik daudziem gadiem vēl darbosies tās izpletnis. Arī siltuma vairogs, iespējams, ir bojāts pēc tik ilga laika orbītā.
