Kas notiks, ja Tramps Krimu "atdos" Krievijai: bīstamākie draudi
foto: Kommersant/ Vida Press
Krimas tilts.
Pasaulē

Kas notiks, ja Tramps Krimu "atdos" Krievijai: bīstamākie draudi

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Ja Baltais nams atzīs Ukrainas Krimas pussalas okupāciju, tas dos triecienu ANO Statūtu atslēgas pīlāram un apdraudēs visu pasaules kārtību. Par to brīdinājis viena no galvenajiem ārpolitikas analītiskajiem centriem Vašingtonā, Atlantijas padomes vadošais eksperts Pīters Dikinsons, vēsta "Forbes".

Kas notiks, ja Tramps Krimu "atdos" Krievijai: bīs...

"Ja Baltais nams atzīs Ukrainas Krimas pussalas okupāciju, tas būs tiešs uzbrukums ANO Statūtiem. Būtībā ANO tika izveidota pēc Otrā pasaules kara, lai atbalstītu jauno pasaules kārtību, kas noraidīja ideju par robežu grozīšanu ar varu," skaidroja analītiķis. Tiek atgādināts, ka bruņotas ieņemšanas aizliegums kļuva par ANO Statūtu, kas tika pieņemts 1945. gadā.

ANO Statūtu galvenajā pantā teikts: "Visām dalībvalstīm jāatturas savās starptautiskajās attiecībās no draudiem ar spēku vai tā pielietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību." Dikinsons uzsvēra, ka tieši ar varu Krievija cenšas ieņemt un anektēt Ukrainas teritoriju:
"Jebkura šo Krievijas darbību legalizēšana no ASV puses nodarītu milzīgu kaitējumu pasaules kārtībai un iedragātu starptautiskās drošības sistēmas fundamentālākos principus."

Vienlaikus tiek norādīts, ka pastāv arī plašāki draudi: ja Putins gūs uzvaru un iegūs Krimu, tas viņu var pamudināt uz jauniem Ukrainas teritoriju iekarojumiem nākotnē un iedvesmot citas lielvalstis ar ekspansionistiskām ambīcijām sākt pašiem savus karus, raksta UNIAN.

"Forbes" arī atgādināja: kad 2014. gadā Krievija Krimā ieviesa savu "ēnu armiju", toreizējais ASV prezidents Baraks Obama apvienojās ar Eiropas Savienības, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas un Lielbritānijas līderiem, lai ieviestu sankcijas pret Maskavu. Viņu pieņemtajā Hāgas deklarācijā pasaules vadošās demokrātijas paziņojušas par atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un neatkarībai, brīdinot Kremli: "Starptautiskās tiesības aizliedz citas valsts daļas vai visas teritorijas iegūšanu ar piespiešanu vai spēku. Šāda rīcība pārkāpj principus, uz kuriem balstīta starptautiskā sistēma."

Tagad Baltais nams, šķiet, ir gatavs atteikties no šīs kopējās Hāgas alianses nostājas un kolektīvās konfrontācijas stratēģiski svarīgās Krimas pussalas ieņemšanai, kur bāzējas Krievijas Melnās jūras flote, norāda izdevumā.

Pēc Dikinsona prognozēm, šāds ass ASV izvērsums "radīs bīstamu precedentu un pārliecinās Krieviju un citas valstis, ka spēkā esošos spēka izmantošanas aizliegumus teritoriju ieņemšanai vairs var ignorēt bez sekām".

"Atteikšanās no robežu neaizskaramības nozīmē iestāšanos jaunā karu laikmetā - ko plašākā mērogā neesam redzējuši jau vairākas paaudzes. Eiropieši saprot: ja Ukraina kritīs - viņi absolūti nav gatavi stāties pretī kaujās uzvarējušajai un rūdītajai Krievijas armijai," paziņoja analītiķis.