Slepenība, izolācija un dūmi no skursteņa: kā Vatikānā izraudzīs pāvesta Franciska pēcteci
Pēc pāvesta Franciska nāves 21. aprīlī 88 gadu vecumā Romas katoļu baznīcai ir jāizrauga jaunais pāvests. Tomēr jauna pāvesta vēlēšanas notiks tikai maijā, un notiks lielas slepenības apstākļos.
Vispirms Vatikānā notiks pāvesta Franciska bēres. Konkrēts datums vēl nav paziņots, taču bērēm saskaņā ar tradīciju ir jānotiek četru līdz sešu dienu laikā pēc pāvesta nāves. Sakarā ar pontifika nāvi Vatikānā izsludinātas deviņu dienu sēras, kuru laikā Romā ierodas Kardinālu kolēģijas locekļi, kas piedalīsies nākamā pāvesta ievēlēšanas konklāvā. Pāvesta ievēlēšanai jāsākas 15-20 dienu laikā pēc iepriekšējā pāvesta nāves.
Nākamo pāvestu izvēlēsies Kardinālu kolēģija jeb katoļu baznīcas augstākās amatpersonas, kuras iecēlis pāvests. Tās tuvāko dienu laikā dosies uz Romu, lai piedalītos konklāvā. Tā nosaukums cēlies no latīņu valodas “cum clave” (“ar atslēgu”), kas norāda uz aizklāto vēlēšanu procesu.
Pašlaik Kardinālu kolēģijā ir 252 kardināli, taču tikai 135 ir tiesīgi vēlēt konklāvā. Kaut gan kardinālus pāvests ieceļ uz mūžu, pāvesta vēlēšanās drīkst piedalīties tikai tie, kuri nav sasnieguši 80 gadu vecumu. Aptuveni 110 no šiem vēlētājiem ir iecēlis pāvests Francisks pēdējo 10 gadu laikā, un viņi lielā mērā atspoguļo viņa redzējumu par iekļaujošāku baznīcu, norāda “Guardian”.
Kad pienāk vēlēšanu laiks, kardināli sapulcējas Siksta kapelā, lai sāktu apspriedes. Pēc tam, kad atskan vārdi “extra omnes” ("Visi ārā!"), kas attiecas uz visiem cilvēkiem, izņemot balsstiesīgos kardinālus, dažas amatpersonas un ārstus, durvis tiek aizslēgtas.
Kardināli nodod absolūtu slepenības ievērošanas zvērestu, un vēlēšanu procesa laikā viņi nedrīkst sazināties ar ārpasauli. Kardināliem atņem mobilās ierīces, viņi nedrīkst lasīt laikrakstus, skatīties televizoru, klausīties radio, saņemt vēstules un ziņojumus. Kapela pirms konklāva un tā laikā tiek pārbaudīta, vai tajā nav noklausīšanās ierīču. Kaut gan pirms 2013. gada konklāva, kad pāvesta amatā tika ievēlēts Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo (pirmais no Amerikas un dienvidu puslodes ievēlētais pāvests, kurš pieņēma vārdu Francisks), nekādas noklausīšanās iekārtas netika atrastas, agrākos konklāvos bijuši pieķerti žurnālisti, kas izlikušies par apkalpojošo personālu. Lai nodrošinātu kardinālu vēl stingrāku izolāciju, Vatikānā tiek bloķēta Wi-Fi pieeja, bet Siksta kapelā tiek izvietoti bezvadu signālu traucētājierīces.
Kardināli guļ un ietur maltīti īpaši izveidotā viesnīcā – Svētās Martas namā netālu no Siksta kapelas, kur pēdējo 12 gadu laikā dzīvojis arī pāvests Francisks.
Konklāvs sākas ar svēto misi, pēc kuras sākas apspriedes un balsošana. Pirmās dienas pēcpusdienā var notikt pirmā balsošana, taču tā nav obligāta. Ja tā nav notikusi vai balsošanā uzvarētājs netiek noskaidrots, turpmākajās dienās notiek četras balsošanas kārtas, pa divām no rīta un pēcpusdienā. Uzvarētājam ir jāsaņem divas trešdaļas balsu. Ja pēc triju dienu balsošanas uzvarētājs joprojām nav noskaidrots, kardināliem tiek piešķirta viena diena lūgšanām un pārdomām. Turpmāk šāda pauzes diena tiek noteikta ik pēc septiņām neveiksmīgas balsošanas dienām, taču pēc trim šādiem cikliem balsošana turpmāk notiek tikai par diviem kandidātiem, kuri iepriekšējā balsojumā saņēma visvairāk balsu, un šajos balsojumos minētie divi kandidāti nedrīkst piedalīties. Par pāvestu tiek ievēlēts tas, kurš saņem divas trešdaļas balsu.
Mūsdienu vēsturē ilgākais konklāvs notika 1922. gadā pēc Benedikta XV nāves, un pāvesta Pija XI ievēlēšanai bija nepieciešamas piecas dienas.
Teorētiski par pāvestu var tikt ievēlēts jebkurš neprecēts kristīts vīrietis, taču parasti šajā amatā ievēlē kādu no kardināliem. Katram vēlētājam izsniedz biļetena lapu ar tekstu “Eligo in summum pontificem” (“Es ievēlu augstāko pontifiku”). Viņi tajā ieraksta izvēlētā kandidāta vārdu, saloka lapiņu un iemet vēlēšanu traukā. Balsošana ir slepena, pēc katras balsošanas kārtas biļetes tiek sadedzinātas.
Interesanti, ka senāk dūmi liecināja par neveiksmīgu balsošanu, kas sadedzināja biļetenus, bet veiksmīgas ievēlēšanas gadījumā tos nededzināja. Kopš 1914. gada darbojas mūsdienu tradīcija ar melniem dūmiem (fumata nera) norādīt neveiksmīgu balsošanu, bet ar baltiem (fumata bianca) — jaunā pāvesta sekmīgu ievēlēšanu. Savulaik, lai dūmi iegūtu melnu krāsu, dedzināmajiem biļeteniem pievienoja mitrus salmus. Kopš 1963. gada vajadzīgās dūmu krāsas pastiprināšanai dedzināšanas procesā pievieno ķīmiskas vielas, bet kopš 2005. gada veiksmīgas vēlēšanas tiek paziņotas arī ar zvanu skaņām, kas skan vienlaikus ar redzamajiem baltajiem dūmiem. 2013. gada konklāva laikā Vatikāns atklāja, kādas ķīmiskās vielas tiek izmantotas dūmu krāsošanai: melnie dūmi rodas, pievienojot kālija perhlorātu, antracēnu un sēru, savukārt baltie dūmi rodas, pievienojot kālija hlorātu, laktozi un priežu sveķus.
Vēlēšanu uzvarētājam tiek jautāts, kādu vārdu viņš izvēlas lietot kā pāvests, pēc tam kardināli nodod zvērestu jaunajam pāvestam. Visbeidzot, kardinālu dekāns iznāk uz Svētā Pētera bazilikas galvenā balkona un pavēsta priecīgajiem ļaužu tūkstošiem: “Annuntio vobis gaudium magnum: Habemus papam!” (“Ar lielu prieku jums pavēstu: mums ir pāvests!”).
