Putins komentē asiņaino raķeštriecienu Sumiem, kur nogalināja 36 cilvēkus, arī bērnus. Ciniskāku paziņojumu grūti iedomāties

Krievi raidīja raķetes uz Sumiem, kad tur ļaudis pulcējās uz Pūpolu svētdienas dievkalpojumu. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas domāta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.

Gluži kā ierasts visas 1153 dienas, kopš Krievija sarīkojusi Ukrainā asiņaināko karu Eiropā kopš Ādolfa Hitlera sāktā Otrā pasaules kara, gan Putins, gan viņa sulaiņi kā papagaiļi atkārto tēzi, ka krievu armija šauj tikai pa militāriem mērķiem. Šoreiz Putina komentārs bija vēl ciniskāks.

“Tie ir cilvēki, kurus mēs uzskatām par noziedzniekiem, kuriem jāpiedzīvo pelnīts sods par izdarīto pierobežas apgabalā, tostarp Kurskas apgabalā. Viņi šo atmaksu arī saņēma,” paziņoja Putins.

Viņš paziņoja, ka raķetes precīzi trāpījušas kongresu centram, kur notika Ukrainas armijas karavīru apbalvošana, un šo karavīru skaitā esot bijuši tie, kas pastrādājuši noziegumus Kurskas apgabalā.

Vienlaikus Putins apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civilos objektus militāriem mērķiem.

Pirms tam arī viņa pārstāvis Dmitrijs Peskovs atkārtoja, ka krievi šauj tikai pa militāriem mērķiem: “Es varu tikai atkārtot un atgādināt jums mūsu prezidenta un mūsu armijas pārstāvju vairākkārt paustos paziņojumus, ka mūsu karavīri veic uzbrukumus tikai militāriem un ar tiem saistītiem mērķiem.”

Viņš norādīja, ka jautājumos par uzbrukumiem objektiem Ukrainā jāvadās tikai pēc informācijas, kuru sniedz Krievijas Aizsardzības ministrija. Viņš piebilda, ka Putina administrācija “speciālo militāro operāciju” nekomentē.

Pirms tam Krievijas propagandas impērijas “Russia Today” galvenā redaktore Margarita Simonjana paziņoja, ka Ukraina cenšas pasniegt notikumus Sumos kā “jauno Buču” un turpinās mēģināt to darīt, lai pagarinātu konfliktu.

Jāatgādina, ka pēc krievu okupantu armijas izvākšanās no Kijivas piepilsētas Bučas, kā arī citām Ukrainas pilsētām 2022. gadā, tur atrada masu kapus ar zvēriski nogalinātajiem vietējiem iedzīvotājiem, to skaitā sievietēm un bērniem.

Arī pēc 4. aprīļa raķeštrieciena Ukraina prezidenta Volodimira Zelenska dzimtajai pilsētai Krivijrihai, nogalinot 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus, bet vairāk nekā 60 ievainojot, Peskovs, aci nepamirkšķinot stāstīja: “Mūsu militārpersonas izdara triecienus tikai pa militāriem vai ar tiem saistītajiem mērķiem. Nekādi triecieni pa sociālajiem objektiem, sociālās infrastruktūras objektiem netiek veikti.” Krivijrihā nogalināto bērnu skaits bija vislielākais vienā triecienā, ko ANO Cilvēktiesību birojs ir apstiprinājis kopš Krievijas invāzijas 2022. gada 24. februārī.

Peskovs un Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krivijrihas restorānā nogalināti ārvalstu instruktori. Kādu valstu instruktori bija nogalinātie bērni, ne Peskovs, ne ministrija nepastāstīja.

Krievija regulāri mēdz apšaudīt Krivijrihu, kas ir Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dzimtā pilsēta, krievu "Z patriotiem" šos triecienus nereti dēvējot par viņam veltītu "dāvanu". Līdz šim asiņainākais uzbrukums pilsētai tika veikts 2023. gada 12. jūnijā "Krievijas dienā", nogalinot 12 cilvēkus.

Zīmīgi, ka kopš Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā principiāli mainījusies ASV retorika par Krievijas asiņaino invāziju: tā vairs netiek dēvēta par agresorvalsti, kara izraisīšanā vairāk vainota Ukraina un iepriekšējais ASV prezidents Džo Baidens. Savukārt pēc krievu šogad nāvējošākā uzbrukuma Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas notika Sumos, Tramps tikai atteica, ka krievi “pieļāva kļūdu”, bet kara izraisīšanā vainoja Zelenski un savu priekšteci ASV prezidenta amatā Džo Baidenu. Nekāds Trampa nosodījums krievu asinsdarbiem nav sekojis ne tagad, ne jelkad iepriekš.