Atklāts iespējamais pāvesta Franciska nāves cēlonis. Tas nav saistīts ar ilgstošo atrašanos slimnīcā

“Pāvests aizgāja no dzīves mierīgi, bez mocībām,” pirmdien paziņojuši Romas Džemelli slimnīcas ārsti, kas piedalījās Romas katoļu baznīcas galvas ārstēšanā. Laikraksts “La Repubblica” norāda, ka nav konstatēta nekāda acīmredzama saikne ar nesen pāvesta pārciesto divpusējo pneimoniju.

Nesen pāvestu ārstējušās grupas vadītājs, profesors Serdžio Alfjēri izteicās, ka 88 gadus vecā pontifika atveseļošanās esot bijusi “brīnums”. “Pastāv zinātnisks pētījums, kurā teikts, ka lūgšanas pacientam sniedz spēku – šajā gadījumā lūdzās visa pasaule. Varu teikt, ka divas reizes situācija bija zaudēta, bet tad notika brīnums,” viņš sacīja intervijā laikrakstam “Corriere della Sera”.

Jauns.lv jau vēstīja, ka februāra beigās pastāvēja reāla iespēja, ka ārsti būtu ļāvuši pāvestam slimnīcā nomirt, kad viņa stāvoklis bija kritisks. Serdžio Alfjēri atzina, ka 28. februārī pāvests elpoja ar lielām grūtībām. “Mums bija jāizvēlas, vai pārtraukt ārstēšanu un ļaut viņam aiziet, vai turpināt ar visiem pieejamajiem medikamentiem un terapijām, radot citu orgānu bojāšanas ļoti augsto risku. Galu galā mēs izvēlējāmies šo ceļu,” toreiz sacīja Alfjēri.

Pēc Franciska nāves sācies atvadu process. Vispirms atvadīties no pāvesta varēs Vatikāna amatpersonas Svētās Martas kapelā, bet pēc tam būs publiska atvadīšanās Svētā Pētera bazilikā, kur notiks bēru mise un apglabāšana. Konkrēti norises datumi pagaidām nav izziņoti, taču bērēm ir jānotiek četru līdz sešu dienu laikā pēc pāvesta nāves.

Pēc bērēm ir deviņu dienu oficiālas sēras, kuru laikā Romā ierodas kardināli, kas piedalīsies nākamā pāvesta ievēlēšanas konklāvā. Pāvesta ievēlēšanai jāsākas 15-20 dienu laikā pēc iepriekšējā pāvesta nāves. Kardināli balsos aizklāti, un pēc katras balsošanas sesijas biļeteni tiks sadedzināti īpašā krāsnī. Melni dūmi liecinās, ka pāvests nav ievēlēts, bet balti dūmi - ka kardināli ir izvēlējušies nākamo Romas katoļu baznīcas galvu.

Pagaidām Vatikāna vadību pārņem kamarlengs jeb amatpersona, kurš vada Vatikānu laikposmā starp pāvesta nāvi vai atkāpšanos un nākamā pāvesta ievēlēšanu. Kamarlengs nedrīkst pieņemt nozīmīgus lēmumus vai mainīt baznīcas mācību. Pēc pāvesta nāves kamaralengs oficiāli apstiprina viņa nāvi, pārrauga pāvesta gredzena iznīcināšanu, kā arī aizzīmogo pāvesta rezidenci un kabinetu. Viņam ir uzticēta arī pāvesta bēru ceremonijas organizēšana un sagatavošanās nākamajam konklāvam, kurā ievēlēs jauno pāvestu.

2019. gadā pāvests Francisks šajā amatā iecēla īru kardinālu Kevinu Farelu.