2024. gadā izpildīto nāvessodu skaits bijis lielākais pēdējā desmitgadē

Saskaņā ar organizācijas jaunāko ziņojumu par nāvessodiem 2024. gadā kopumā izpildīts nāvessods 1518 cilvēkiem, kas ir par 32% vairāk nekā 2023. gadā. Vienlaikus fiksēts neliels nāvessodu piemērojošo valstu skaita samazinājums.

Pēc "Amnesty" datiem, pērn reģistrēto nāves gadījumu skaits bijis augstākais kopš 2015. gada, kamēr to valstu skaits, kurās piemēro nāvessodu, samazinājies no 16 līdz 15.

Tiek uzskatīts, ka visvairāk cilvēku pasaulē tiek sodīti ar nāvi Ķīnā, tomēr precīzi dati par šo valsti nepastāv. Ķīnā nāvessodu statistika tiek uzskatīta par valsts noslēpumu, atgādina "Amnesty".

Vjetnama un Ziemeļkoreja ir vēl divas valstis, kurās, kā tiek uzskatīts, plaši tiek piemērots nāvessods, bet kuras neatklāj izpildīto spriedumu skaitu.

Irāna ir līdere pēc nāvessodu skaita, par kuriem ir ticama informācija. Irānai, Irākai un Saūda Arābijai ir vairāk nekā 91% zināmo nāvessodu, norāda "Amnesty International" ģenerālsekretārs Anjess Kallamars.

Kā teikts organizācijas ziņojumā, 2024. gadā Irāna nāvessodu izpildīja vismaz 972 cilvēkiem, ieskaitot 30 sievietes. 2023. gadā šis skaitlis bija 853.
Irānas tiesībsargi šo pieaugumu saista ar iekšējiem politiskajiem satricinājumiem. Daži notiesāti par noziegumiem, kas saistīti ar narkotikām.

"Vairākām aktīvistēm piespriests nāves sods - tas ir savdabīgs brīdinājums irāņu sievietēm, kas vēršas pret diskriminācijas likumiem un praksēm," BBC skaidroja Irānas cilvēktiesību centra izpilddirektore Roja Borumana. Kaimiņos Irānai Saūda Arābijā pērn izpildīts nāvessods 345 cilvēkiem. Trešajā vietā ir Irāka (63 sodi).

Pēc "Amnesty" datiem, Irāna un Somālija izpildījušas nāvessodu pa četriem cilvēkiem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu. Divās valstīs - Irānā un Afganistānā - 2024. gadā tika rīkoti publiski nāvessodi.

"Mūsu 2024. gada kopējie dati neietver tūkstošiem nāvessodu un nāves spriedumu, kas, mūsuprāt, turpināja notikt Ķīnā," BBC sacīja "Amnesty International" eksperte Kjara Sandžordžo. "Dati par nāvessodiem paliek valsts noslēpums, taču tā informācija, ko mums izdevies savākt, zīmē šausminošu ainu."

"Amnesty" uzskata, ka Ķīna piemēro nāvessodu par korupciju un narkotiku tirdzniecību, pārkāpjot ANO rezolūciju, ka nāvessods jāaprobežo ar "nopietnākajiem noziegumiem", kas, pēc ANO Cilvēktiesību komitejas definīcijas, saistīti ar tīšu slepkavību. Noziegumi, kas saistīti ar narkotikām, vai noziegumi uz seksuālas augsnes neatbilst šim kritērijam.

"Mēs arī redzējām, ka varasiestādes turpina izmantot nāvessodus kā valsts kontroles instrumentu, lai sūtītu signālu, ka nepacietīs noziegumus un citādi domājošo," sacīja Sandžordžo.

Ķīnai ir garš nāvessoda piemērošanas stāsts. 1983. gadā valstī tika ieviesta "stingru sitienu" politika, kas vērsta pret noziedzīgiem grupējumiem. Mediji ziņo, ka daži nāvessodi pastrādāti par sīkiem noziegumiem, piemēram, lopu vai automašīnu zādzībām.

Galvenais mērķis bija narkotiku tirgoņi. 1996. gadā "Amnesty" ziņoja, ka Starptautiskā narkotiku apkarošanas diena 26. jūnijā tika atzīmēta ar vairāk nekā 230 cilvēku sodīšanu vairākās pilsētās.

Profesore Mišela Miao no Honkongas universitātes pētījusi faktorus, kas varēja ietekmēt nāvessodu skaita pieaugumu pēdējos gados. Viņa pastāstīja par savu darbu un paskaidroja, kāpēc nav viegli izvērtēt tiesas izpildīto nāvessodu skaitu Ķīnā.

"Tāpat kā daudzas valstis, kur piemēro nāvessodu, Ķīna nepublicē visaptverošus datus par nāvessodiem. Mani pētījumi liecina, ka šādu necaurspīdīgumu nosaka gan politiskās tradīcijas, gan šīs tēmas delikātais raksturs."

Pētījumā viņa aptaujāja 40 Ķīnas tiesnešus un tikpat advokātus. Viņas secinājumi liecina par konsekvences trūkumu nāves spriedumu taisīšanā, kā arī par likuma divdomību.

"Kriminālkodekss paredz, ka nāvessodi ar izpildes atlikšanu piemērojami tikai tad, "kad tūlītēja sodīšana nav nepieciešama." Bet kādi kritēriji jāizmanto Ķīnas tiesnešiem šīs nepieciešamības noteikšanai?" Vairāk nekā divas trešdaļas manis aptaujāto cilvēku, ieskaitot Augstākās tautas tiesas tiesnešus, nespēja sniegt precīzu atbildi uz šo jautājumu."

Amerikāņu tiesiskās aizsardzības grupa apgalvo, ka kopējais nāvessodu skaits Ķīnā samazinājies no 12 tūkstošiem 2002. gadā līdz aptuveni 2 tūkstošiem 2018. gadā. Sīkāku informāciju par turpmākajiem gadiem tā nesniedz. Organizācija noraidījusi BBC lūgumu sniegt papildu komentārus par pašreizējo situāciju Ķīnā.

Nāvessodu skaita samazināšanu saista ar virkni reformu krimināltiesību sistēmā, kas veiktas pēdējo divu gadu desmitu laikā. Tagad notiesātais var iesniegt divas apelācijas vienas vietā; 1979. gada Ķīnas kriminālkodeksā tika uzskaitīti 74 noziegumi, kas tiek sodīti ar nāvessodu, taču 2011. un 2015. gadā šis skaitlis tika pārskatīts uz mazāku pusi. Pašlaik nāvessods var tikt piespriests par 46 noziegumiem.