Trampa "atbrīvošanas diena" ir klāt - Eiropa gatava aizstāvēt savas intereses, reaģējot uz iespējamajiem tarifiem

Tramps norādījis, ka viņa plānotie muitas tarifi attieksies uz visām valstīm, ne tikai uz tām, kurām ir lielākā tirdzniecības nelīdzsvarotība ar Savienotajām Valstīm. "Mēs sāksim ar visām valstīm, un tad redzēsim, kas notiks," svētdien žurnālistiem sacīja Tramps, kliedējot cerības, ka viņš varētu neieviest daļu no paredzētajiem tarifiem vai ka tie varētu būt vērsti tikai pret valstīm ar pastāvīgu tirdzniecības nelīdzsvarotību.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) joprojām cer panākt diplomātisku risinājumu attiecībā uz gaidāmajiem ASV tarifiem, tomēr bloks ir gatavs nepieciešamības gadījumā īstenot pretpasākumus. "Eiropa nesāka šo konfrontāciju. Mūsu mērķis ir diplomātisks risinājums. Taču, protams, ja būs nepieciešamība, mēs aizsargāsim mūsu intereses, mūsu cilvēkus un mūsu uzņēmumus," uzsvēra fon der Leiena, norādot, ka Eiropa reaģēs vienoti un apņēmīgi.

Vācija, kurai ir trešā lielākā pasaules ekonomika, brīdina, ka savstarpējie tarifi būs kaitīgi visām iesaistītajām pusēm. "Tirdzniecības kara izmaksas nekrīt tikai uz vienu pusi, tās var kļūt dārgas abām pusēm," saka valdības pārstāvis Stefens Hebestreits. Viņš piebilst, ka Berlīne ir "gatava un vēlas sarunāties ar Amerikas Savienotajām Valstīm Eiropas līmenī", lai izvairītos no tirdzniecības kara.

Vācijas ekonomika ir orientēta uz eksportu, īpaši transportlīdzekļiem un to daļām. Pagājušajā gadā tā eksportēja aptuveni 3,4 miljonus jaunu automašīnu, saskaņā ar Vācijas valdības datiem, no kuriem apmēram 13% tika importēti uz ASV.

Tikmēr Meksikas prezidente Klāvija Šainbauma ir uzsvērusi, ka Meksika nemeklēs "atbildes" pretpasākumus attiecībā uz ASV. Viņa norādīja, ka rīt tiks paziņots "kompleksais plāns". Atgādināsim, ka Meksika jau ir piedzīvojusi paaugstinātus tarifus uz noteiktiem produktiem - Tramps iepriekš ieviesa 25% tarifus uz visiem tērauda un alumīnija importiem, kā arī papildu 25% tarifus uz citiem importiem no Meksikas un Kanādas.

Savukārt Itālijas premjerministre Džordžija Meloni brīdina, ka jauni ASV tarifi varētu radīt smagas sekas Itālijas ražotājiem un ierobežot amerikāņu patērētājiem piekļuvi augstas kvalitātes itāļu precēm. "Amerikas Savienotās Valstis ir mūsu otrs lielākais eksporta tirgus, ar 17% pieaugumu eksporta apjomā 2024. gadā. ASV tirgus mums ir izšķirošs. Skatot no tā, ir skaidrs, ka jaunu tarifu ieviešana smagi ietekmētu Itālijas ražotājus," viņa piebilst.

Meloni arī uzsvērusi nepieciešamību izvairīties no tirdzniecības kara, taču saka, ka viņi neizslēdz pasākumu pieņemšanu, lai "aizstāvētu mūsu rūpniecību, ja tas būs nepieciešams".

Uz iespējamajiem tarifiem reaģējuši arī Latvijas pārstāvji. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) sacīja, ka "šodien jautājumi par iespējamiem ASV tarifiem, ko plānots ieviest ne tikai pret Eiropu, bet arī citām valstīm, varētu būt skaidrāki." Viņš skaidroja, ka Latvija ir daļa no Eiropas Savienības, un šīs problēmas ir tikpat svarīgas kā ārējās drošības jautājumi.

Ministru prezidente Siliņa arī uzsvēra, ka tiek gaidīti paziņojumi par tarifiem, piebilstot, ka Eiropā tiek pārrunāta ES gatavība atbildes reakcijām, bet tās būs līdzsvarotas, saprotot, ka Latvijas uzņēmējiem šie jautājumi ir ļoti aktuāli.

Tramps ir veicis desmitiem iejaukšanās jautājumos par tarifiem savā otrajā termiņā, taču lielākā daļa no tiem ir bijuši neoficiāli priekšlikumi, un nav skaidrs, cik daudz no tiem ASV īstenos. Tomēr viņš ir arī parakstījis vairākus oficiālus rīkojumus, kas attiecas uz Ķīnu, Meksiku un Kanādu.