Cilvēka evolūcijā varētu būt izlaists kāds posms. Spānijā atklāts vēl nezināms eiropietis

Atradums uziets 2022. gadā 16 metru dziļumā alā netālu no Burgosas Spānijas ziemeļos, tie ir apmēram 80% no sejas kreisās puses, ieskaitot daļu vaiga kaula un no augšžokļa ar daļu no deguna. Šī viena no senākajām Eiropā zināmajām cilvēka fosilijām.

Pētnieki to nosaukuši par Pinku, par godu britu grupai “Pink Floyd”. Dzimums nav zināms, sejas anatomija ir daudz primitīvāka nekā “Homo antecessor”, kas dzīvoja Rietumeiropā pirms apmēram 850 000 gadu un vairāk atgādināja mūsdienu cilvēku,

Pinkam vai varbūt Pinkai sejas vidusdaļa ir masīvāka, izbīdīta uz priekšu, ar šo to atgādina, ar šo to atšķiras no “Homo erectus”, kuru uzskata par pirmo cilvēku sugu, kas izceļoja no Āfrikas. Pētnieki gan atzīst, ka atrasto kaulu ir par maz, lai droši runātu par jaunu sencilvēku sugu, taču tas esot visai reāli. Pagaidām atradums nosaukts par “Homo affinis erectus”, kā stāvus staigājošā cilvēka pasuga.

Pirms vairāk nekā miljona gadu Burgosas apkārtni klāja leknas pļavas un meži, kur auga ozoli, priedes, kadiķi un lazdas. Dzīvnieku pasaule bija daudzveidīga, no pelēm līdz sumbriem, briežiem un pat nīlzirgiem. Šeit ir atrasti kvarca un krama darbarīki un dzīvnieku kauli ar apstrādes pēdām. Uz Pinka zoba daļas atrodama rieva, kas varētu būt pēdas no primitīvas zobu birstes.

Zinātnieki uzskata, ka mūsu suga “Homo sapiens” parādījās pirms apmēram 300 000 gadu Āfrikā un tad izplatījās pa visu pasauli. Priekštecis “Homo erectus” radās pirms 1,9 miljoniem gadu.

Par pašiem pirmajiem eiropiešiem ir zināms maz. Rietumukrainā ir atrasti 1,4 miljonus gadu veci akmens darbarīki un Rumānijā pat 1,95 miljonus gadu seni kauli, uz kuriem palikušas pēdas pēc gaļas griešanas ar akmens asmeņiem. Vissenākā Eiropas cilvēka tituls joprojām pieder “Homo erectus georgicus”, hominīdiem, kas pirms 1,8 miljoniem gadu dzīvoja mūsdienu Gruzijā. To paliekas atrastas 1991. gadā izrakumos Dmanisi.