Ukraina: darīsim visu iespējamo, lai saglabātu labas attiecības ar ASV
Šorīt tika paziņots, ka Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps apturējis ASV militāro palīdzību Ukrainai. Šāds lēmums izskanējis vien dažas dienas pēc Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās Vašingtonā, kur abu starpā izcēlās asa vārdu apmaiņa. Tramps paudis neapmierinātību ar Zelenska attieksmi, norādot, ka "Ukrainas prezidents nav pietiekami izrādījis pateicību ASV par tās sniegto atbalstu", un vēlāk kritizēja viņu par pesimistiskajiem izteikumiem attiecībā uz kara iznākumu.
"Prezidents Tramps ir skaidri licis saprast, ka fokusējas uz mieru. Mums vajag, lai arī mūsu partneri būtu uzticīgi šim mērķim. Mēs iepauzējam un pārskatām mūsu palīdzību, lai nodrošinātu, ka tas veicina atrisinājumu," īsā paziņojumā sacīja Baltā nama amatpersona. Medijs "Bloomberg" ziņo, ka Tramps pavēlējis Pentagonam apturēt visu militāro palīdzību Ukrainai līdz brīdim, kad Kijiva "demonstrēs apzinīgu virzību uz mieru". Tas nozīmē, ka tiek apturētas arī bruņojuma piegādes, kas jau atrodas tranzītā uz Ukrainu.
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs sacīja, ka Kijiva joprojām spēj apgādāt savus frontes spēkus, taču ASV militārā palīdzība bija ļoti nozīmīga un glāba tūkstošiem dzīvību. "Mēs turpināsim sadarboties ar ASV caur visiem pieejamajiem kanāliem mierīgā un konstruktīvā veidā, un darīsim visu, lai saglabātu labas attiecības ar ASV," sacīja Šmihaļs. "Mums ir tikai viens plāns – uzvarēt un izdzīvot. Vai nu mēs uzvaram, vai arī plānu B rakstīs kāds cits."
Tikmēr Kremlis paziņoja, ka ASV militārās palīdzības pārtraukšana Ukrainai ir "solis tuvāk mieram", lai gan Maskava vēl gaida oficiālu apstiprinājumu par Trampa lēmumu.
Eksperti norāda, ka ASV militārās palīdzības apturēšanas sekas kaujas laukā varētu būt jūtamas ar laika nobīdi. Iepriekš, kad ASV Kongresā republikāņi uz laiku aizkavēja palīdzību Ukrainai, pirmais trūkums bija pretgaisa aizsardzības sistēmu nepietiekamība, kas padarīja valsti ievainojamāku pret Krievijas raķešu un dronu uzbrukumiem.
Palīdzības pārtraukšana arī rada lielāku slogu Eiropas sabiedrotajiem, galvenokārt Lielbritānijai un Francijai, kuru līderi pagājušajā nedēļā viesojās Baltajā namā un publiski pauduši atbalstu Zelenskim. Eiropas valstis steidz pastiprināt savus militāros izdevumus un meklē alternatīvus veidus, kā atbalstīt Kijivu, tostarp apsverot iespēju izvietot karavīrus Ukrainā, lai uzraudzītu iespējamu pamieru.
Francija kritizēja ASV lēmumu apturēt palīdzību, uzsverot, ka tas "tikai stiprina agresora pozīcijas", kamēr Lielbritānija bija atturīgāka, norādot, ka Londona joprojām ir apņēmusies panākt mieru Ukrainā.
Ukrainas amatpersonas un iedzīvotāji ir satriekti par šo ASV soli, ko daudzi uztver kā nodevību. "Jā, tā ir nodevība, sauksim lietas īstajos vārdos," sacīja juriste Olena Bilova Kijivā. "Taču cerēsim, ka ASV sabiedrība un Eiropas elites mūs neatstās vienus."
Kopš Krievijas iebrukuma pirms trim gadiem ASV Kongress ir apstiprinājis kopumā 175 miljardu dolāru palīdzību Ukrainai. Taču Trampa administrācija ir apturējusi arī iepriekšējā prezidenta Džo Baidena apstiprinātās militārās piegādes, tostarp munīciju, raķetes un citas aizsardzības sistēmas.
"Ar šo soli Tramps ir atvēris durvis Putinam eskalēt vardarbību pret nevainīgiem ukraiņiem," sacīja ASV Senāta Ārlietu komitejas vadošā demokrāte Džīna Šaīna.
Tomēr Tramps norādīja, ka iespējams darījums par Ukrainas minerālu ieguves tiesību nodošanu ASV uzņēmumiem joprojām ir spēkā. "Nē, es tā nedomāju," viņš atbildēja uz jautājumu, vai šis darījums ir beidzies.
Savukārt ASV viceprezidents Dž. D. Vanss intervijā "Fox News" aicināja Zelenski pieņemt šo darījumu, uzsverot, ka "labākā drošības garantija Ukrainai ir dot amerikāņiem ekonomisku ieinteresētību tās nākotnē."
Tikmēr Zelenskis uzsver, ka jebkuram pamieram ir jāietver skaidras drošības garantijas no Rietumiem, lai Krievija neuzsāktu jaunu uzbrukumu. Tomēr Tramps līdz šim ir atteicies sniegt šādas garantijas.
