Kas Eiropai vajadzīgs, lai pasargātu Baltiju no Krievijas bez Amerikas palīdzības

ASV pilnīgas aiziešanas no Eiropas scenārijs, kurā visi aizsardzības uzdevumi gulstas uz pašiem eiropiešiem, aplūkots rakstā ar nosaukumu "Eiropas aizsardzība bez ASV: pirmie vērtējumi par to, kas nepieciešams", ko publicējis "Bruegel" (neatkarīga pētniecības institūcija, kas specializējas Eiropas Savienības problemātikā) kopīgi ar Ķīles Pasaules ekonomikas institūtu.

Pētījuma autori - direktora palīgs pētījumos Slovākijas centrā GLOBSEC Aleksandrs Burilkovs un "Bruegel" vecākais zinātniskais līdzstrādnieks un Briseles Brīvās universitātes ekonomikas profesors Guntrams Volfs uzskata, ka, lai gan liela daļa no Ukrainas teritorijā krievu izmantotajiem spēkiem sastāv no modernizētas padomju tehnikas, Krievijas ražošana turpināsies arī pēc padomju krājumu izsīkšanas, lai gan tempi kritīsies.

"Krievijas uzbrukums Eiropas Savienības valstīm ir iespējams," uzskata Burilkovs un Volfs. "Pēc NATO, Vācijas, Polijas, Dānijas un Baltijas valstu vērtējuma, Krievija tam būs gatava trīs līdz desmit gadu laikā. Tas varētu notikt arī agrāk: militārās mācības "Zapad" Baltkrievijā, kas notiek reizi četros gados, plānotas 2025. gada vasarā. Viņi demonstrēs Krievijas spēju rīkot vērienīgus manevrus pat kara laikā."

Eiropas galvenajam uzdevumam, pēc autoru domām, jābūt Ukrainas atbalsta turpinājumam: tās pieredzējušās militārpersonas šobrīd ir visefektīvākais faktors, kas attur Krieviju no uzbrukuma ES. Ja Ukraina nolems, ka ASV - Krievijas darījums par kara izbeigšanu nav pieņemams - piemēram, tāpēc, ka Putina miermīlīgās garantijas nav uzticamas - Eiropa ir spējīga piešķirt Ukrainai papildu ieročus, lai nodrošinātu tās kaujasspējas saglabāšanu pašreizējā līmenī.

Tomēr gan Ukraina, gan ES valstis paļaujas uz dažiem amerikāņu kritiski svarīgiem stratēģiskajiem instrumentiem, ieskaitot izlūkošanu un satelītsakarus. Tos ir grūti nomainīt ātri, bet alternatīvas tomēr ir.

"No makroekonomiskā viedokļa summas, kas nepieciešamas, lai Eiropa varētu pilnībā aizstāt ASV, nav lielas. Kopš 2022. gada februāra ASV militārais atbalsts Ukrainai ir 64 miljardi eiro, kamēr Eiropa, ieskaitot Lielbritāniju, nosūtījusi 62 miljardus. 2024. gadā ASV militārais atbalsts bija 20 miljardi eiro no 42 miljardu kopsummas tādējādi, lai nomainītu ASV, es būs jātērē tikai 0,12% no sava IKP - īstenojams uzdevums. Svarīgāks jautājums ir, vai Eiropa to spēs izdarīt bez pieejas ASV militāri rūpnieciskajai bāzei," spriež analītiķi.

Ievērojami sarežģītāks scenārijs Eiropai būtu maz ticama Ukrainas miera līguma pieņemšana. Tādā gadījumā Krievija turpinās savu militāro spēju kāpināšanu, kas, ņemot vērā pašreizējo ražošanu, radīs nopietnu militāru izaicinājumu visai ES, un ļoti īsā laikā. ES un sabiedrotajiem, ieskaitot Lielbritāniju un Norvēģiju, būs nekavējoties un vērienīgi jāpaātrina savu militāro spēku pieaudzēšana.

Eiropai būs nepieciešams izveidot arī aviācijas un transporta spēkus, kā arī raķešu, bezpilota kaujas un komunikācijas un izlūkošanas līdzekļus. Tas ietver bezpilotu ražošanas paplašinājumus, lai atbilstu Krievijas mērogiem - līdz apmēram 2000 tālšāvēju trieciendronu līmenim gadā. Tāpat būs jānodarbina un jāapmāca 300 tūkstoši cilvēku.

Lai sasniegtu šos mērķus, ražošanai visā Eiropā ir strauji jāpieaug. Eiropas izdevumi militārajai tehnikai pašlaik ir aptuveni 0,7 procenti no IKP, un analītiķi aicina tos ievērojami palielināt. Autori lēš, ka nesenais militāro izdevumu uzplūds Polijā novedis pie tā, ka 70% papildu līdzekļu tiek novirzīti "dzelzs" iepirkumam, raksta portāls "Lsm+".

Austrumu flanga valstīm, kuras ir visneaizsargātākās pret Krieviju, kā arī tām, kurām ir ievērojami robi atturēšanas pamatelementos, ievērojams izdevumu palielinājums var būt politiski pamatots. 
Ar laiku finansējumam jākļūst noturīgākam, spriež analītiķi. Viens no risinājuma variantiem, viņuprāt, varētu būt 125 miljardu eiro piesaiste ik gadu caur Eiropas Savienības kopējiem mehānismiem piecu gadu garumā - ar to, lai ES dalībvalstis pakāpeniski palielinātu izdevumu daļu, kas tiek segta bez aizdevuma līdzekļiem.

Jauns.lv jau vēstīja, ka Eiropa steidzami jāapgādā ar jaunu bruņojumu, svētdien pēc Eiropas valstu līderu sanāksmes Londonā paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena. Viņa sacīja žurnālistiem, ka ceturtdien Eiropas Savienības samitā iepazīstinās ar visaptverošu plānu, kā to izdarīt, piebilstot, ka "mums ir strauji jāpastiprina aizsardzība". "Tagad ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs palielinātu izdevumus [aizsardzībai], (..) ir svarīgi, lai mēs sagatavotos visļaunākajam," uzsvēra Leiena.

Līderiem Londonas samitā bija "laba un atklāta diskusija", teica EK vadītāja. Vēršoties pie ASV prezidenta Donalda Trampa, viņa sacīja: "Mēs esam gatavi kopā ar jums aizstāvēt demokrātiju, aizstāvēt principu, ka pastāv tiesiskums, ka nedrīkst iebrukt kaimiņvalstī un iebiedēt savu kaimiņu vai ar spēku mainīt robežas." "Mūsu kopējās interesēs ir novērst turpmākus karus," viņa norādīja. Leiena teica, ka ir vajadzīgas "visaptverošas drošības garantijas".

"Mums jānostāda Ukraina spēka pozīcijās", lai "tai būtu līdzekļi sevi nostiprināt un aizsargāt" ekonomiski un militāri, sacīja EK prezidente. Viņa piebilda, ka "tādēļ uzmanība tiek pievērsta ne tikai militārajām piegādēm, bet arī piemēram, enerģētikas sistēmas drošībai".

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers žurnālistiem sacīja, ka līderi tikšanās laikā vienojušies drīzumā tikties vēlreiz, lai "saglabātu rīcības dinamiku" un turpinātu darbu pie kopīga plāna izstrādes. "Šodien mēs atrodamies vēstures krustcelēs," viņš teica. "Šis nav laiks nevajadzīgām runām - šis ir laiks rīkoties un apvienoties ap jaunu plānu, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru," uzsvēra Lielbritānijas premjers.

Stārmers sacīja, ka Lielbritānija, Francija un citas valstis ir vienojušās sadarboties ar Ukrainu, "izstrādājot plānu, lai apturētu karadarbību". Pēc tam šis plāns tiks apspriests ar Amerikas Savienotajām Valstīm, "un šis plāns tiks īstenots kopīgi".

Lielbritānijas premjers paziņoja, ka Lielbritānijas valdība ļaus Ukrainai izmantot 1,6 miljardus sterliņu mārciņu (1,9 miljardi eiro) no Lielbritānijas eksporta finansējuma, lai iegādātos vairāk nekā 5000 pretgaisa aizsardzības raķešu. Tās tiks ražotas Belfāstā, radot darbavietas Lielbritānijas aizsardzības nozarē.

Pēc Stārmera teiktā, samitā Londonā līderi vienojušies par četriem svarīgiem soļiem - pirmkārt, turpināt sniegt Ukrainai militāro palīdzību, kamēr turpinās karš, un palielināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju, otrkārt, jebkuram ilgstošam mieram ir jānodrošina Ukrainas suverenitāte un drošība, un Ukrainai ir jāatrodas pie sarunu galda, treškārt, ja tiks panākta miera vienošanās, Eiropas līderi centīsies novērst jebkādu turpmāku Krievijas iebrukumu Ukrainā, un ceturtkārt, lai aizstāvētu Ukrainu un nodrošinātu mieru šajā valstī, tiks izveidota "labprātīgo koalīcija".

"Eiropai ir jāveic smagais darbs," viņš sacīja, vienlaikus norādot, ka vienošanās panākšanai ir nepieciešams ASV atbalsts: "Ļaujiet man skaidri pateikt, ka mēs piekrītam Trampam par steidzamo nepieciešamību panākt ilgstošu mieru. Tagad mums ir jāstrādā kopā, lai to panāktu." "Es nepiekrītu, ka ASV ir neuzticams sabiedrotais, nav divu tik cieši sabiedroto valstu [kā Lielbritānija un ASV]," atbildot uz žurnālistu jautājumiem, sacīja Stārmers. Viņš teica, ka samita dalībnieki vadījušies no tā, ka "šis ir plāns, pie kura mēs strādājam kopā ar ASV un ar ASV atbalstu. Tieši tādēļ es vakar vakarā runāju ar Trampu."

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite žurnālistiem sacīja, ka "šī bija ļoti laba tikšanās, jo redzams, ka Eiropas valstis dara vairāk - pirmām kārtām, lai nodrošinātu, ka Ukrainai ir tas, kas tai vajadzīgs, lai tā varētu turpināt cīņu tik ilgi, cik nepieciešams".

"Mēs redzam arī to, ka Eiropas valstis patiešām pastiprina centienus, lai palīdzētu ar drošības garantijām brīdi, kad tiks noslēgta miera vienošanās. Ir acīmredzams, ka vienošanās vēl nav panākta, pamiera vēl nav, bet mums ir jāsagatavojas šim brīdim un jānodrošina, ka Eiropas valstis ir gatavas palīdzēt ar drošības garantijām," teica Rite.

"Un šeit es patiešām redzēju, ka pie šī galda ir diezgan daudz valstu. Protams, iniciatīvu uzņēmās Apvienotā Karaliste un Francija, bet arī citas valstis vēlas palīdzēt, un, manuprāt, tas ir svarīgi," sacīja NATO ģenerālsekretārs.

Rite arī atzinīgi novērtēja to, ka vairāk Eiropas valstu gatavojas palielināt aizsardzības izdevumus.
"Un, treškārt, attiecībā uz aizsardzības izdevumiem, arī šodien pie šī galda es dzirdēju jaunus paziņojumus, un es jums tos nepaziņošu, jo viņiem pašiem tas būtu jādara, bet tā bija ļoti laba ziņa, ka vairāk Eiropas valstu palielinās aizsardzības izdevumus," sacīja Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs. Jau ziņots, ka svētdien Londonā pēc Stārmera iniciatīvas notika samits par Eiropas aizsardzību.