VIDEO: Kanāriju salu krastā izskalota reta zivs, ko dēvē par nelaimju priekšvēstnesi

Airzivs ("Airfish") ir liela un ārkārtīgi gara pelaģiskās nēģu zivs, kas pieder mazai Regalecidae dzimtai. Sastopama apgabalos no mērenā okeāna zonām līdz tropiskām zonām, tomēr reti sastopama, "airfish" dzimtā ir trīs sugas divās ģintīs. 

Šo zivi bieži dēvē par "pasaules gala zivi", jo pastāv mīts par tās saistību ar zemestrīcēm un dabas katastrofām. Piemēram, pirms 2011. gada zemestrīces Japānā valsts piekrastē tika atrastas 20 šāda veida zivis.

Šoreiz airzivs tika atrasta "Playa Quemada" pludmalē Lansarotā 10. februārī, vēsta "independent.co.uk". Video redzams vīrietis, kurš tuvojas sudrabainajai zivij ar raksturīgajām oranžajām spurām, kas japāņu folklorā pazīstama kā "Jūras Dieva Vēstnesis" (ryūgū no tsukai).

Šīs zivis ir sastopamas ārkārtīgi reti, jo lielāko dzīves daļu pavada okeāna dzīlēs un reti nonāk sauszemē. Saskaņā ar ASV Nacionālās okeānisko un atmosfēras pētījumu pārvaldes datiem lentzivis var būt pat vairāk nekā sešus metrus garas.

Kad 2013. gadā Kalifornijas pludmalēs izmeta divas airzivis, zinātnieki izteica pieņēmumu, ka to bojāeja varētu būt saistīta ar seismiskām aktivitātēm, kas notiek dažas dienas vai nedēļas pirms zemestrīces. Cita teorija vēsta, ka pirms zemestrīces no zemes dzīlēm var izdalīties liels daudzums tvana gāzes, kas ietekmē airzivis un citus dziļūdens organismus.

Dzīvnieku bioloģijas speciāliste Reičela Granta norādīja, ka japāņu leģendai par airzivju saistību ar zemestrīcēm varētu būt zinātnisks pamatojums. 

"Teorētiski tas ir iespējams, jo zemestrīces laikā iežos uzkrājas spiediens, kas izraisa elektrostatiskas izlādes un jonu izplūšanu ūdenī," skaidroja doktore Granta. "Tas var izraisīt ūdeņraža pārskābes veidošanos, kas ir toksiska viela. Uzlādētie joni var oksidēt organiskos savienojumus, kas vai nu nogalina zivis, vai arī liek tām pamest dziļūdens vidi un pacelties virspusē," prognozēja zinātniece.