"ASV jau gadiem ilgi interesējas par mūsu retzemju metāliem," norāda Igaunijas ārlietu ministrs

Ministrs uzsvēra, ka amerikāņi ir ieinteresēti aizsargāt savus ieguldījumus, kas nozīmē, ka Igaunijai rūpīgi jāapsver, kā apsaimniekot savus retzemju metālus, kas paslēpti zem Igaunijas ziemeļaustrumu augsnes. "Ikviens zina, ka Ida-Viru apriņķī ir fosforīts, un līdz arī retzemju metāli, kas Igaunijas iedzīvotājiem var izrādīties milzīgs bagātības avots," norāda Cahkns.

"Mans jautājums Igaunijas iedzīvotājiem ir sekojošs: vai mēs esam gatavi šīm debatēm ar skaidru prātu par to, kā iegūt šos resursus, vienlaikus aizsargājot vidi? Kā piesaistīt lielas amerikāņu investīcijas, lai izveidotu Igaunijā augsto tehnoloģiju ražošanu, metot izaicinājumu Ķīnas dominējošajam stāvoklim šajā jomā?" norāda ministrs, uzsverot, ka šāda ražošana kalpotu gan ASV, gan Eiropas interesēm.

Viņš uzsver, ka Igaunijas retzemju metāli dos valstij "spēcīgu kaulēšanās pozīciju ar Trampa administrāciju un ierindos Igauniju globālajā kartē". Tāpat viņš norāda, ka Igaunija ir noslēgusi būtisku investīciju darījumu par šo metālu ieguvi ar Kanādas rūpnīcu. "Tas [metālu ieguve un apstrāde] ir simtiem miljonu, ja ne miljardu jautājums, tādēļ šeit neizbēgami parādīsies starptautuskais kapitāls," uzsver ministrs.

Runājot par Trampa pieeju ārpolitikai, ministrs uzsver, ka "nav vērts interpretēt katru Trampa izteikto vārdu". Ministrs uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka ASV vadās pēc principa "America First" jeb "Amerika pirmajā vietā", Tramps saprot, ka faktiskā pasaules kārtība aizsargā arī pašas ASV intereses. "Mums ir jāturas pie mūsu interesēm un tajā pašā laikā jānostiprina mūsu alianse ar ASV," Cahkns norādīja, piebilstot, ka ASV politikas veidotāji labi apzinās arī Baltijas reģiona nozīmi NATO drošības kontekstā.

"Mūsu spēks ir alianses. Piemēram, ja mēs runājam par ASV, visās sanāksmēs līdz šim, esmu dzirdēju tikai spēcīgus vēstījumus par Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju — visu šo reģionu. Un arī par NATO. Šīs saites ir ļoti spēcīgas un izriet no pašas Amerikas interesēm," uzsver Igaunijas ārlietu ministrs.

Jautāts vai viņš saredz potenciāla pamiera noslēgšanu starp Krieviju un Ukrainu, Cahkns norāda, ka "šobrīd vēl ir grūti to saskatīt". "Lai tas notiktu, Putina mērķiem ir jāmainās. Tāpēc ASV mēs galvenokārt apspriedām, kādi soļi ir nepieciešami Putina "stūrēšanai". Tie noteikti ietver nepārtrauktu militāro palīdzību [Ukrainai], ļoti stingras enerģētikas un ekonomiskās sankcijas, kā arī trešo soli Igaunijas vadībā, izmantojot iesaldētos Krievijas līdzekļus," norāda Igaunijas ārlietu ministrs. Tāpat ministrs norādīja, ka palīdzības sniegšana Ukaina Igaunijai "ir ļoti eksistenciāls jautājums" un viņš neizslēdz iespēju nākotnē nosūtīt uz Ukrainu Igaunijas miera uzturētājus.