NATO aizsardzības ministri spriedīs, kā Eiropai nenokļūt "krievu lāča" ķetnās bez ASV drošības garantijām

Donalda Trampa jaunieceltais aizsardzības ministrs Pīts Hegsets savā pirmajā starptautiskajā vizītē ASV sabiedrotajiem paziņojis, ka Eiropas drošība vairs nav ASV galvenais fokuss, un eiropiešiem nāksies vairāk pašiem rūpēties par savu drošību, kā arī uzņemas vadošā loma Ukrainas aizsardzībā Krievijas invāzijas apstākļos. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Ukrainas uzņemšana NATO ir nereāla. Vēlāk to apstiprināja arī Tramps, žurnālistiem Vašingtonā sakot, ka ir gatavs pieņemt Krievijas diktatora Vladimira Putina prasību nekad neuzņemt Ukrainu NATO: "Viņi jau sen ir teikuši, ka Ukraina nedrīkst iestāties NATO, un es tam piekrītu."

Trešdien uzrunājot aizsardzības ministrus sanāksmē Briselē, Hegsets sacīja, ka Eiropai būs jānodrošina lielākā daļa turpmākās militārās palīdzības Kijivai, kā arī jāatzīst, ka pirms 2014. gada pastāvējušo Ukrainas robežu atjaunošana nav iespējama. “Esmu šeit, lai tieši un nepārprotami paziņotu, ka skarbās stratēģiskās realitātes neļauj Amerikas Savienotajām Valstīm būt primāri fokusētām uz Eiropas drošību,” viņš paziņoja.

Tiesa, laikraksts “Guardian” norāda, ka Hegseta izteikumi bija maigāki, salīdzinot ar iepriekš medijiem izsūtīto runas projektu. Iepriekšējā runas versijā bija norādīts, ka ASV vairs nav “galvenais Eiropas drošības garants”, tādējādi liekot pārskatīt pēc Otrā pasaules kara izveidotās alianses būtību.

Briselē dienu pirms oficiālās NATO aizsardzības ministru sanāksmes uzrunājot Ukrainas kontaktgrupas aizsardzības ministrus Hegsets mīkstināja retoriku un paziņoja, ka ASV maina savas militārās prioritātes, koncentrējoties uz pašu valsts aizsardzību un Ķīnas savaldīšanu.

Šādos apstākļos eiropiešiem pašiem nāksies vairāk rūpēties par savu drošību, un viņš aicināja alianses Eiropas dalībvalstis palielināt aizsardzības budžetus līdz 5% no IKP. Tā kā Eiropas drošība ir nesaraujami saistīta ar Krievijas agresijas atturēšanu, viņš norādīja, ka Eiropai ir “jānodrošina absolūti lielākā daļa no nākotnes letālās un neletālās palīdzības Ukrainai”. Vienlaikus Pentagona šefs neapgalvoja, ka ASV pilnībā pārtrauks Ukrainai kritiski nepieciešamo militāro palīdzību.

Ukrainas kontaktgrupas sanāksmē Hegsets uzsvēra, ka miera panākšana Ukrainā ir Trampa “augstākā prioritāte”. “Šo postošo karu mēs izbeigsim un panāksim ilgstošu mieru, sabiedroto spēku vienīgi apvienojot ar reālistisku situācijas izvērtējumu kaujas laukā,” viņš paziņoja, faktiski uzlejot aukstu dušu jebkādām Ukrainas cerībām atkarot Krievijas kopš 2014. gada sagrābtās teritorijas. “Tiekšanās uz šo iluzoro mērķi vienīgi pagarinās karu un radīs vairāk ciešanu,” apgalvoja Hegsets.

Pentagona šefs norādījis, ka Ukraina varēs panākt mieru tikai ar “spēcīgām drošības garantijām”, taču izslēdza iespēju tai pievienoties NATO. Tā vietā miers būtu jānodrošina “spējīgiem Eiropas un citu reģionu karavīriem”.

Tiesa, šie karavīri potenciāla Krievijas uzbrukuma gadījumā saskarsies ar nopietnām problēmām, jo Hegsets ir izslēdzis gan ASV karavīru piedalīšanos Ukrainā izvietotajos spēkos, gan to aizsardzību ar NATO dibināšanas līguma 5. panta aktivēšanu, kas nozīmē, ka šie spēki varētu paļauties tikai uz palīdzību no iesaistītajām valstīm, bet ASV nebūtu nekāda pienākuma tiem palīdzēt. Ironiski, bet alianses līguma 5. pants vēsturē ir aktivēts tikai vienu reizi, un palīdzības saņēmēja bija pati ASV pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem.

Lai gan Hegsets izklāstīja iespējamos miera panākšanas ceļus Ukrainai, daudzi eksperti uzskata, ka diplomātiskajā procesā nekāds progress nav panākts. Krievijai pieder iniciatīva, tā turpina katru dienu ar raķetēm un droniem apšaudīt Ukrainas pilsētas, graujot to infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus, un tā turpina pieprasīt, lai Ukraina faktiski atdotu vēl vairāk savu teritoriju un atbruņotos, tādējādi paliekot vēl vairāk neaizsargāta pret kaimiņvalsts agresiju.

Atkāpjoties no iepriekš sagatavotā teksta, Hegsets atkārtoti uzsvēra ASV vēlmi, lai NATO sabiedrotie palielinātu aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP, un slavēja Poliju par to, ka tā jau sasniegusi šo līmeni. Tas nozīmētu, ka Lielbritānijai būtu jādivkāršo aizsardzības budžets, kas pašlaik ir 2,33% no IKP, norāda “Guardian”.

Šīs nedēļas sākumā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā “Guardian” norādīja, ka Eiropa nespēs sniegt Ukrainai pietiekamas drošības garantijas bez ASV līdzdalības. “Drošības garantijas bez Amerikas nav reālas,” viņš uzsvēra, taču atzina, ka pēc iespējamā pamiera Ukrainā būtu nepieciešams izvietot 100 000 līdz 150 000 starptautisko spēku karavīru, kas ir daudz mazāk nekā vairāk nekā 600 000 Krievijas karavīru, kas pašlaik atrodas okupētajās Ukrainas teritorijās. Ņemot vērā iesaukuma problēmas daudzās Eiropas armijās, tostarp Lielbritānijā, nav skaidrs, vai bez ASV atbalsta būtu iespējams izveidot šāda mēroga spēku.

Zelenskis intervijā arī izteicās sacīja, ka viņš sarunās piedāvātu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam teritoriju, kuru pirms sešiem mēnešiem Ukraina ieņēma Kurskas apgabalā. "Mēs apmainīsim vienu teritoriju pret otru," teica Zelenskis, piebilstot, ka viņš nezina, kādas teritorijas prasītu pretī. "Es nezinu, redzēsim. Bet visas mūsu teritorijas ir svarīgas, nav nevienas prioritātes," sacīja Zelenskis.

Uz Zelenska ideju Krievija nekavējoties atbildēja, solot nogalināt visus ukraiņu karavīrus Kurskas apgabalā un līdzīgu likteni arī pašam Zelenskim, kā arī kategoriski izslēdzot pat jebkādu apspriešanu par savu sagrābto teritoriju iemaiņu.

Jāatgādina, ka Krievija iebruka Ukrainā 2022. gada 24. februārī, aizbildinoties ar vajadzību aizstāvēt tikko atzītās separātistu Donbasa “tautas republikas", kā arī ar vajadzību “denacificēt un demilitarizēt” Ukrainu, vienlaikus solot neokupēt nekādas tās teritorijas. Pirms tam 2014. gadā Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, kā arī uzsāka karu Donbasā, izveidojot divas separātistu “tautas republikas” Doneckā un Luhanskā. 2022. gada 30. septembrī Krievijas diktators Vladimirs Putins oficiāli anektēja četrus Ukrainas austrumu Hersonas, Zaporižjas, Doneckas un Luhanskas apgabalus, kaut gan ne tobrīd, ne šobrīd pilnībā tos nekontrolē, Zaporižju tā arī nav spējis ieņemt, bet Hersonu nācās pamest 2022. gada novembrī. 2024. gada jūnijā Putins paziņoja savu ultimātu jebkādu miera sarunu uzsākšanai. Putina prasības jebkādu miera sarunu uzsākšanai, kas kopš tā laika nav mīkstinājušās ne par milimetru, ir pavisam "pieticīgas" — Kremļa diktators tikai vēlas, lai Ukraina atzīst par Krievijas īpašumu tās teritorijas, kuras Krievija jau bija sagrābusi (Krima, Donbass), kā arī izved savu armiju no teritorijām, kuras Krievija jau ir oficiāli ierakstījusi savā konstitūcijā kā sev piederošas, taču tā arī nav spējusi iekarot — visu Zaporižjas, Hersonas, Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijas, tādējādi par pliku "paldies" atdodot agresorvalstij tādas Ukrainas pilsētas kā Zaporižja, Hersona, Kramatorska, Slavjanska, Pokrovska un citas. Vēl Putinam labpatiktos, lai Ukraina pati veiktu savu "demilitarizāciju un denacifikāciju", uz visiem laikiem atteiktos no mērķa iestāties NATO, uz visiem laikiem atteiktos no iestāšanās jelkādos militāros blokos, atteiktos no plāniem atgūt kodolarsenālu, piešķirtu krievu valodai īpašu statusu, kā arī tiktu atceltas visas Rietumu sankcijas pret Krieviju, kuras, kā gadiem ilgi stāstīja Kremļa propaganda, Krievijai nākot "tikai par labu". Kad Ukraina un Rietumi izpildīs šīs prasības, tad Putins ir gatavs tikai vienkārši sākt apspriest "saprātīgos kompromisus".

Savukārt Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs paziņojis, ka Ukrainas nostāja par dalību NATO paliek nemainīga — tā ir apņēmības pilna pievienoties aliansei. “Mūsu pozīcija vienmēr ir bijusi nemainīga: mēs vēlamies kļūt par NATO valsti, mēs būsim NATO valsts, mēs būsim ES valsts. Mēs saglabājam savas aizsardzības spējas un esam spējīgi to darīt. Tāpēc mums ir savas prioritātes. Mēs pieņemam lēmumus kopā ar savu tautu,” izdevums “RBC-Ukraine” citē Umerova teikto.