Pusaudzis apmeklē Aušvicu un atrisina noslēpumu, kas vajājis ģimeni jau 80 gadus
Apmeklējot Aušvicu, 17 gadus vecs pusaudzis no Bronksas, Ņujorkā, negaidīti atrisināja 80 gadus senu ģimenes noslēpumu, sniedzot ilgi gaidīto mierinājumu savai ģimenei, reizē atklājot pazudušu viņu sāpīgās pagātnes daļu.
Ekskursijas laikā pa izstādi, kurā bija izstādīti bērnu zīmējumi, kas attēlo apsargus, ieročus un vilcienus bēdīgi slavenajā nāves nometnē, jaunietis vārdā Juvals piedzīvoja neticamu atklājumu: starp zīmējumiem bija atrodams viņa vectēva brāļa, 13 gadus vecā Fredija Popera vārds.
Fredija liktenis bija palicis nezināms un pazaudēts vēstures līkločos pēc tam, kad brāļi tika šķirti no savām mājām Slovākijā.
"Fredija liktenis līdz šim bija tikai baumas," Juvals stāstīja laikrakstam "New York Post". "Šis ceļojums sniedza manai ģimenei pierādījumus un mierinājumu, ko mēs nekad nebūtu spējuši iedomāties."
Holokausts neatgriezeniski mainīja Maikla Popera dzīves gaitu, atstājot tukšumu tur, kur kādreiz bija viņa vecākais brālis Fredijs.
Kad Maiklam bija tikai 10 gadi, viņš tika paslēpts kalnos, kristiešu ģimenes šķūnī, kamēr Fredijs tika nosūtīts dzīvot pie radiniekiem Budapeštā.
Traģiski, Fredija tante un onkulis, abi farmaceiti, saindējās pirms nacistu iebrukuma, cerot, ka viņu nāve varētu uzlabot Fredija izdzīvošanas iespējas, ja viņu atklātu.
Lai gan Maikls izdzīvoja, viņa brāļa liktenis viņu vajāja līdz pat nāvei 2020. gadā.
"Es biju iedomājies tūkstošiem scenāriju par to, kas varētu notikt šajā ceļojumā," viņš teica. "Bet es nekad nebūtu iedomājies, ka tas atrisinās šo ģimenes noslēpumu."
Juvala māte Mihala Porana, kas arī bija Aušvicā, šo mirkli raksturoja kā satriecošu.
"Es ieraudzīju vārdu, un mana sirds apstājās. Es nespēju ievilkt elpu. Tas izdziedināja kaut ko, kas paaudzēm ilgi bija salauzts," teica 46 gadus vecā Porana, kura nekavējoties nosūtīja sava onkuļa vārda fotoattēlu savai mātei.
Šis emocionālais atklājums notika 2024. gada vasarā, tikai dažus mēnešus pēc 7. oktobra slaktiņa Izraēlā, kas prasīja tūkstošiem dzīvību un aizsāka Izraēlas un teroristiskā grupējuma "Hamas" karu.
"Pagātnes un tagadnes traģēdijas saplūda, vēl vairāk uzsverot to, cik svarīgi ir jauniešus savienot ar viņu mantojumu," laikrakstam "The Post" teica "Tzofim North America: vadītājs Janivs Birans.
Juvalam šī pārveidojošā pieredze kļuva par pamatu viņa koledžas esejai. "Es jutos tā, it kā visa mana ģimene - paaudžu paaudzes no manas ģimenes - stāvētu man blakus, aiz manis, turoties pie manis," teica Juvals par šo dzīvi mainošo brīdi.
"Es tiešām vēlos, lai mans [vectēvs] būtu to redzējis un mēs būtu varējuši par to runāt," sacīja Juvals.
Pārdomājot sava vecvectēva brāļa traģisko nāvi tik agrā vecumā, Juvals piebilda: "Es domāju, ka viņš būtu lepojies ar mani par to, ka devos šajā ceļojumā un atradu šo ģimenes vēstures daļu."
