Pompejos atklāta senlaiku bagātnieka pirts

Viņi atklājuši greznu privāto pirti, iespējams, lielāko no Pompejos jebkad atrastajām. Ar smalkiem mākslas darbiem rotātajā senatnes spa kompleksā bija zāles ar karsto, silto, auksto ūdeni un liels baseins, viss ir neticami labi saglabājies.

Atrasti arī divi skeleti, ap 40 gadu veca sieviete spiedusi rokās zelta un sudraba monētas un dārglietas. Vīrietis bijis krietni jaunāks, diez vai 20 gadu vecs, spriežot pēc kaulu analīzes, zemā sabiedriskajā statusā, iespējams, vergs. Glābjoties no izvirduma, viņi patvērušies nelielā istabā, taču pilsētu pārklāja nokaitētas gāzes un pelnu vilnis.

Pirts ēka atrodas lepnas rezidences vidū, atrasta arī veļas mazgātava un maizes ceptuve. Arheologi šeit veic izrakumus jau divus gadus, pērn atklāta milzīga banketu zāle, kur melnās sienas rotāja ainas no antīkās klasikas. Izvirduma laikā rezidencē noritēja remonts, atrasti instrumenti un būvmateriāli.

Pētnieki pieļauj, ka šis īpašums piederēja vienam no ietekmīgākajiem cilvēkiem Pompejos, iespējams, politiķim Aulusam Rustiusam Verum. Pilsētā bija tikai dažas mājas ar privātām pirtīm, to varēja atļauties vien paši bagātākie.

Ģērbtuves sienas bija spilgti sarkanas, grīda veidota no mozaīkas ar ģeometriskiem rakstiem, izmantots marmors. Sutu pirtī nodrošināja apsildāmā grīda un sienas. Pēc karsēšanās saunā siltajā istabā ādu iezieda ar eļļu un pēc tam notīrīja ar īpašu skrāpi.

Aukstajā istabā zem freskām ar atlētu attēliem varēja atdzist baseinā, kur pietika vietas 20 līdz 30 cilvēkiem. “Karstā vasarā varēja sēdēt, mērcējot kājas ūdenī, tērzēt ar draugiem un, iespējams, iemalkot no kausa vīnu,” iztēlojas Pompeju arheoloģiskā parka direktors Gabriels Cuhtrīgels. Tikmēr vergi svīda kurtuvē pie svina katla, kur vārīja ūdeni, kas pa cauruli tecēja uz karsto istabu.

Trešdaļu Pompeju joprojām klāj sastingušu vulkānisko pelnu slānis, un var gaidīt jaunus atklājumus.