"Es izdarīšu Putinam ļoti lielu pakalpojumu." Kas tagad zināms par Trampa plānu panākt kara beigas

Ko saka Tramps

Vispirms 24 stundas, tad daži mēneši, tagad 100 dienas ir termiņš, par kuru Donalds Tramps uzskata par iespējamu panākt Krievijas un Ukrainas kara beigas, mainījies jau vairākas reizes, nepievienojot noteiktību šajā jautājumā.

Tomēr arī 100 dienas, uz kurām tagad jāorientējas Trampa padomniekam, bijušajam ģenerālim Kītam Kellogam, termiņš acīmredzot ir diezgan nosacīts: to uzstādījis nevis Tramps, bet pats Kellogs intervijā telekanālam "Fox".

Tomēr dažos jautājumos kaut kāda skaidrība ar Trampa pirmajiem paziņojumiem tomēr parādījusies. Viņš apliecināja, ka ir apņēmies panākt, lai karš, kas ilgst jau gandrīz trīs gadus, tiktu pabeigts, piespiežot puses uz sarunām, un lika noprast, ka galvenais spiediena objekts acīmredzot būs tieši Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

"Zelenskis vēlas darījumu, Putins - es neesmu tik pārliecināts," žurnālistiem sacīja Tramps, parakstot dokumentus pie sava Baltā nama Ovālā kabineta rakstāmgalda. "Es domāju, ka viņš sagrauj Krieviju, neslēdzot darījumu. Es domāju, ka Krievijai būs lielas problēmas!"

Pēc dažām stundām viņš konkretizēja, kādas tieši problēmas Maskavu varētu sagaidīt, ja Vladimirs Putins negribēs sēsties pie sarunu galda. Savā sociālajā tīklā "Truth Social" viņš solīja noteikt "augstus nodokļus, tarifus un sankcijas visam, ko Krievija pārdod Savienotajām valstīm un citām valstīm", ja vienošanās par kara izbeigšanu Ukrainā netiks panākta "tuvākajā laikā".

Pēc Trampa domām, viņš Putinam izdara "ļoti lielu pakalpojumu", sliecot viņu uz "šī muļķīgā kara" beigām un miera panākšanu ar Kijivu, pretējā gadījumā "būs sliktāk", brīdināja ASV prezidents.

Trampa idejas daļēji sasaucas ar noregulējuma plānu, kura viens no līdzautoriem bija Kellogs: kopīgajās iezīmēs viņi aicina Vašingtonu izmantot "pātagas un piparkūku" taktiku, tostarp palielināt ekonomisko spiedienu uz Maskavu. Tomēr, kā rakstīja "Wall Street Journal", Tramps diez vai balstīsies uz svešiem padomiem, savukārt Kellogs nav tas, kurš uzstājīgi tos piedāvās, un jebkurš izlīguma plāns prasīs ievērojamas pūles.

Tomēr Trampa replikas, pat tik lakoniskas, iespējams, daļēji nomierināja tos, kuri baidījās no varianta, ka Savienotās Valstis varētu piespiest  uz mieru pirmām kārtām Kijivu, ar valstij neizdevīgiem nosacījumiem.

Tomēr draudu mērogs, ko Krievijas propagandisti nodēvējuši par "ultimātu", kļūs saprotamāks tomēr tikai pēc konkrētu ideju publiskošanas. ASV sāka ieviest sankcijas un paaugstināt tarifus līdz aizsprostoto līmenim drīz pēc tam, kad 2022. gada februārī sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā, un kopš tā laika dažāda veida ierobežojumi ir spēkā attiecībā uz Krievijas naftu, dimantiem, tēraudu, koksni, banku sektoru u.tml.

Šīs Trampa idejas turpina līdzšinējās administrācijas sankciju politiku. Burtiski dažas dienas pirms Trampa inaugurācijas viņa priekšteča Džo Baidena administrācija paziņoja par jaunām, šobrīd vērienīgākajām sankcijām pret Krieviju naftas un gāzes jomā, tostarp pret tās ēnu floti, kas tika izmantota Krievijas naftas nogādāšanai pa jūru.

ASV sankciju rezultātā Krievijas preču imports ASV jau 2023. gadā samazinājies vairāk nekā trīs reizes, lēš RBK izdevums, analizējot ASV tirdzniecības statistikas datus. Datu par 2024. gadu pagaidām nav, taču 2023. gadā galvenie importa produkti bija kodoldegviela, minerālmēsli un platīna grupas metāli, turklāt urāna imports pat pieauga.

Krievija ir nozīmīgs bagātinātā urāna piegādātājs ASV, un tās daļai 2023. gadā bija aptuveni ceturtā daļa ASV vajadzību pēc kodoldegvielas. Turklāt 2024. gada otrajā pusē ASV un Krievija jau ieviesa pagaidu savstarpējos ierobežojumus tā piegādēm.

Ko saka Maskavā

Kremlis līdz šim uz varas maiņu Baltajā namā un Trampa atgriešanos reaģējis ar piesardzīgu, bet acīmredzamu entuziasmu. Viņa inaugurācijas dienā Vladimirs Putins publiski, Drošības padomes sēdē apsveica Trampu ar stāšanos amatā un paziņoja par gatavību sarunām.
Tiesa, šādus paziņojumus viņš izdara ne pirmo reizi, ikreiz papildinot tos ar nosacījumu deklarāciju, uz kādiem Kremlis ir gatavs uz tiem iet, kas šādus paziņojumus padara daļēji rituālus.

Taču šoreiz Krievijas prezidents neatkārtoja, ka sarunu sākšanai gaida no Ukrainas atteikšanos no Krievijas spēku aizņemtajām teritorijām un Kijivas atteikšanos no iestāšanās NATO.

Tā vietā viņš vērsies tieši pie Trampa un paziņojis, ka rēķinās ar sarunu ar Vašingtonu "uz vienlīdzīga un savstarpēji cieņpilna pamata", kas balstīsies uz izpratni par "stratēģiskās stabilitātes un drošības" svarīgumu.

Par sarunu "iespēju logu" (tiesa, "nelielu"), kas atklāj Donalda Trampa prezidentūru, sacīja arī Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

Atsevišķi Maskavā vairākas reizes atkārtoja, ka ne tikai par Putina un Trampa tikšanos, bet pat par viņu telefonsarunu pagaidām vienošanās nav.

Savukārt nākamo Trampa repliku, par nodomu piespiest Kremli uz sarunām, draudot ar importa tarifu paaugstināšanu un jaunu sankciju ieviešanu, Maskavā komentēja jau atturīgāk.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka "kaut kādu jaunu elementu" šajā Trampa paziņojumā nav un ka jaunajam ASV prezidentam vispār "patīk sankciju metodes", un atkārtoja Putina teikto par gatavību "cieņpilnajam dialogam". No viņa teiktā arī varēja secināt, ka pēc stāvokļa uz ceturtdienu vienošanās par zvanu joprojām nav bijusi.

Retoriskā līmenī uz jaunu sankciju draudiem no Rietumu puses Vladimiram Putinam jau sen ir gatava atbilde. Viņš ne reizi vien ir atkārtojis, ka šāda veida ierobežojumi tikai padara Krieviju stiprāku, ekonomika aug pretēji ierobežojumiem, importu veiksmīgi aizstāj ar savu ražošanu utt. (par to Putins konkrēti regulāri runā intervijās un tiešās līnijas laikā). Viņš atzīst tikai atsevišķas militarizētas Krievijas ekonomikas problēmas, tādas kā inflācijas pieaugums virs gaidītā.

Tomēr bažas par ekonomikas perspektīvām pieaug arī Kremlī, vairākus savus augstos avotus citē aģentūra "Reuters". Pēc viņu teiktā, Putins apzinās, ka karš, sankcijas un citi ietekmes pasākumi ietekmē nacionālo ekonomiku. Konkrēti Krievijas prezidents bija "manāmi vīlies" par sarunu (tā noritēja slēgtā režīmā) ar Krievijas lielā biznesa pārstāvjiem 2024. gada decembrī, kad bija spiests klausīties paziņojumus par investīciju samazināšanas plāniem uz augsto kredītu likmju fona, raksta aģentūra.

Taču šķiet, ka Krievijas biznesmeņiem viņu problēmas iemieso ne tik daudz karš, sankcijas un citas tai radītās problēmas, cik Krievijas Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiulina, par kuru viņi, kā atgādina "Reuters", sūdzējušies Putinam. Pēdējā sēdē CB tās vadībā nesāka, kā cerēts, celt atslēgas likmi, saglabājot to 21% līmenī.

Ko saka Kijivā

Formāli vest sarunas ar Vladimiru Putinu Ukrainā šobrīd ir aizliegts ar prezidenta dekrētu. Tomēr šķiet, ka tas nebūs galvenais šķērslis viņu ceļā, turklāt prezidents Volodimirs Zelenskis jau agrāk pieļāvis sarunu vešanu ar starpnieku starpniecību.

Lielajā intervijā aģentūrai "Bloomberg", kas tika publicēta ceturtdien, Zelenskis sacīja, ka, viņaprāt, Donalds Tramps ir spējīgs panākt mieru Ukrainā. Tomēr Kijivai principiāls jautājums - vai Vašingtona var sniegt Ukrainai ilgtermiņa drošības garantijas, lai pasaule nepārvērstos par pagaidu pamieru, ko, kā daudzkārt atkārtoja Zelenskis, Putins noteikti izmanto spēku uzkrāšanai un, galu galā, jaunai agresijai pret Ukrainu.

Šādas drošības garantijas, licis saprast Zelenskis, vajadzīgas Kijivai, pirms Tramps sāk kaut ko apspriest ar Putinu. "Ja prezidents Tramps - kam es ticu - spēs garantēt mums spēcīgu un neatgriezenisku drošību Ukrainai, tad mēs virzīsimies pa diplomātisko ceļu. Es saprotu, ka bez Krievijas nav iespējams diplomātiski pabeigt šo karu," intervijā aģentūrai "Bloomberg" sacīja Zelenskis.

Šādas garantijas, pēc Zelenska domām, dod vai nu Ukrainas dalība NATO, vai miera uzturēšanas spēku, tostarp amerikāņu, izvietošana tās teritorijā. Tajā pašā sarunā ar "Bloomberg" viņš uzsvēra, ka uzskata ASV spēku tiešu iesaisti par obligātu: viņaprāt, neviena Eiropas sabiedrotā Ukraina pati nevar tam atvēlēt pietiekami daudz militārpersonu.

Attiecībā uz NATO Zelenskis iepriekšējā dienā tieši paziņoja, ka uzskata Trampu par galveno politiķi, kas varētu veicināt lēmuma pieņemšanu par Kijivas iestāšanos aliansē. "Viss atkarīgs no ASV. Ja Tramps būs gatavs redzēt Ukrainu NATO, mēs būsim NATO, visi būs par. Ja prezidents Tramps nebūs gatavs mūs redzēt NATO mēs nebūsim NATO," trešdien, 22. janvārī, forumā Davosā sacīja Zelenskis, sērojot, ka līdzšinējie solījumi padarīt Ukrainu par alianses locekli palikuši tikai vārdi.

Savukārt Tramps personisku viedokli par šo tēmu tieši nepauda, aizbildinoties vien ar zināmu "vispārēju izpratni" par šāda scenārija neiespējamību. Taču jau pirms stāšanās amatā viņš paziņoja, ka "izprot" Putina satraukumu Ukrainas vēlmes kļūt par NATO dalībvalsti dēļ. Vēl vairāk, viņaprāt, tieši viņa priekšgājēja ASV prezidenta amatā Džo Baidena centieni dot Kijivai cerības pievienoties aliansei bija iemesls Krievijas un Ukrainas "darījuma" izjaukšanai, par ko viņi it kā jau bija vienojušies.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite Zelenska idejas nekomentēja. Uzstājoties forumā Davosā ceturtdien, viņš tikai atkārtoja, ka Rietumi nedrīkst "ļaut Krievijai uzvarēt", un aicināja ASV turpināt bruņojuma piegādes Ukrainai, bet Eiropas valstis - palielināt to izmaksas, raksta "Reuters".

Vienlaikus Rite, komentējot Trampa iniciatīvas, par labu ideju nosauca sankciju pastiprināšanu. "Es biju ļoti, ļoti apmierināts ar Trampa nostāju sankciju pastiprināšanā pret Krieviju. Mēs zinām, ka lietas Krievijas ekonomikā iet šausmīgi slikti, un sankcijas palīdzēs," viņa teikto citē telekanāls CNBC.