Ko iegūtu vietējie iedzīvotāji, ja Grenlandi tomēr pārdotu?

Ar ko bagāta ir Grenlande

Vairāk nekā 80% salas teritorijas klāj ledus. Iedzīvotāju skaits - tikai aptuveni 60 tūkstoši. Pie krastiem ir diezgan daudz zivju, bet dzīlēs daudz kas cits noderīgs. Un, ledājiem kūstot, iegūt fosilijas ir arvien vienkāršāk.

Grenlandē ir nafta, urāns un retzemju metāli: neodīms, prazeodīms, disprozijas un terbijs. Tās ir vitāli svarīgas mūsdienu augsto tehnoloģiju ražotnēm, tomēr vairāk nekā 70% tiek iegūtas Ķīnā, ar kuru Tramps veic tirdzniecības karu.

Savukārt Ķīna ir iekrājusi lielākās atradnes Āfrikā. Un pat tad, ja viņš turēs solījumu neierobežot piegādes pasaules tirgum, atvērto krājumu pietiks tikai pāris gadu desmitiem.

ASV ir bagātākā valsts uz planētas, pasaules līderis augstajās tehnoloģijās un pasaulē lielākais naftas ražotājs. Lai saglabātu šīs pozīcijas, Grenlande Amerikai ir izdevīga.

Kāpēc Pentagonam Grenlande

Sala atrodas stratēģiski svarīgajā Arktikā. Caur Grenlandi ir īsākais ceļš no Eiropas uz Ziemeļameriku, turklāt ģeogrāfiski tā ir daudz tuvāk pēdējai, kaut arī ir autonoma Eiropas Dānijas teritorija. Stratēģiski būtu lieliski nopirkt Grenlandi, Tramps skaidroja savas ieceres.

Kopš Aukstā kara ar PSRS ASV uz salas ir kara bāze. Un Pentagons nav pret klātbūtnes paplašināšanu Arktikā, lai pretotos draudiem, kas nāk no Ķīnas un Krievijas. To pašu vēlējās prezidents Harijs Trumens, piedāvājot 100 miljonus dolāru pēckara 1946. gadā, kad pasaule dalījās Rietumu un padomju ietekmes sfērā: nopirkt sev, lai netiek ienaidniekam.

Ķīna nāk klajā ar ideju par arktisko tirdzniecības ceļu, un pagājušajā gadā grasījās būvēt divas lidostas Grenlandē - taču Dānija pārliecināja autonomijas varas iestādes atdot tai abus līgumus.

Priekš kam Grenlande Trampam?

Tramps ir pēcnācējs. Viņš visu mūžu pirka zemi, būvēja uz tās mājas un pārdeva dzīvokļus. Taču tagad viņš ir prezidents un sola neattiekties pret Grenlandi kā savu mīļāko salu - Manhetenu.

"Es apsolu to nedarīt ar Grenlandi!" Tomēr Trampa personīgās intereses neaprobežojas ar naudu. Grenlandes iegāde ļaus viņam ieiet vēsturē līdzās prezidentiem Endrjū Džonsonam un Tomasam Džefersonam, kuri ASV iegādājušies Aļasku un Luiziānu.

Zemju vācēja slava noteikti aizēnotu Trampa strīdīgos prezidenta karjeras sasniegumus un slavētu viņu gadsimtos.

Cik maksā Grenlande?

Zemes, turklāt arī ar cilvēkiem, jau sen netiek pārdotas tādos apmēros, tāpēc tirgus cenu noteikt nav vienkārši. Bet var izdomāt.

Džefersons nopirka no frančiem Luiziānu XIX gadsimta sākumā par 15 miljoniem dolāru, bet pēc pusgadsimta Džonsons nopirka Aļasku no krieviem uz pusi lētāk. Trumens piedāvāja Dānijai 100 miljonus 1946. gadā.

Pat ar inflācijas labojumu par šo naudu šobrīd nevar nopirkt pat māju Manhetenā, kur nu vēl salu. Prātīgāk ir orientēties uz lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pašreizējām cenām ASV. Luiziāna tas maksās vismaz 1 triljonu dolāru.

Savukārt, ņemot vērā Arktikas salas ekonomisko un stratēģisko potenciālu, cena varētu būt arī vairākas reizes augstāka.

Vai Dānijai vajag naudu?

Tramps Grenlandi nodēvējis par nastu Dānijai. "Viņi ļoti cieš, cieš zaudējumus - gandrīz 700 miljonus dolāru tās uzturēšanai." Dānija Grenlandei tiešām gadā pārskaita 640 miljonus dolāru. Tas ir piliens jūrā: valsts dzīvo par 170 miljardiem dolāru gadā, un dotācijas tālajai salai nepārsniedz pusprocentu budžeta izdevumu.

Dānija ierindojas pasaules bagātāko valstu desmitniekā, bet tās parādi - tikai trešdaļu no IKP. Nauda viņai tik ļoti nav vajadzīga, ka Centrālā banka to izsniedz pret 0,05% gadā, bet bankas ir gatavas piemaksāt cilvēkiem, lai tikai viņi ņemtu hipotēku.

Vai ASV ir nauda Grenlandes iegādei?

Atšķirībā no Dānijas ASV parāds pārsniedz valsts IKP. Amerikāņi ir parādā vairāk nekā 22 triljonus dolāru, un šī summa nesamazinās. Valsts budžetā ir 1 triljona dolāru caurums gadā, un to segt nākas par aizņēmuma līdzekļiem.

Tomēr iespējas šo parādu palielināt ASV ir praktiski neierobežotas. Tā kā ienesīgu un drošu aktīvu pasaulē tikpat kā nav palicis, dolāru obligācijas ir ārkārtīgi pieprasītas.
Tiesa, šāda mēroga tēriņi Trampam būs jāapstiprina kongresā, kas joprojām atsakās finansēt pat pēc viņa mērauklas pieticīgo mūra projektu uz robežas ar Meksiku.

Vai stāstam būs turpinājums?

Dānija ir apņēmības pilna. "Grenlande netiek pārdota. Grenlande nepieder Dānijai. Grenlande pieder Grenlandei," uz Trampa iecerēm atbildēja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena un nosauca šo ideju par absurdu. "Es ļoti ceru, ka viņš to nedomā nopietni."

Trampam atliek cerēt uz separātistiem. Ja brīvdomīgie Grenlandieši vēlēsies pasludināt neatkarību - teiksim, kolonizācijas 300 gadu jubilejā 2021. gadā - viņi būs brīvi pārdot dzimteni jebkuram.

Šajā gadījumā Grenlande momentāli pārvērtīsies par miljonāru salu: pat par minimālo cenu 1 triljons dolāru salas pārdošana katram iedzīvotājam ienesīs aptuveni 18 miljonus dolāru.