Krievijas hibrīduzbrukumi var mudināt NATO piemērot 5. pantu
Vācijā Federālā izlūkdienesta (BND) vadītājs Bruno Kāls norādījis, ka Maskavas sabotāžas akti pret Rietumu mērķiem varētu novest pie NATO 5. panta piemērošanas, ziņo “Euronews”.
Bruno Kāls trešdien paziņoja, ka viņš sagaida Krievijas pastiprinātu hibrīduzbrukumu īstenošanu. Pēc viņa teiktā, Maskava varētu iznīcināt infrastruktūras objektus, veikt kiberuzbrukumus un izplatīt dezinformāciju.
Krievijas veiktie hibrīduzbrukumi palielina risku, ka NATO beigu beigās varētu apsvērt piektā panta piemērošanu," sacīja Bruno Kāls pasākumā, ko Berlīnē rīkoja Vācijas Ārpolitikas biedrība. 5. pants paredz, ka uzbrukums vienai dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visai aliansei. Visām NATO dalībvalstīm ir politiska apņemšanās sniegt palīdzību jebkurai dalībvalstij, kuras suverenitāte vai teritorija ir apdraudēta. Kāls arī norādīja, ka Vācijas izlūkdienesta analīze liecina par Krievijas Aizsardzības ministrijas vadības šaubām, vai piektais pants tiktu piemērots uzbrukuma gadījumā NATO dalībvalstij.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute šomēnes jau brīdināja, ka Maskava veic hibrīduzbrukumus pret Rietumu mērķiem, kā arī uzsvēra, ka Krievijas karš Ukrainā ir paplašinājies līdz Baltijas reģionam un visai Eiropai.
Pagājušajā nedēļā tika bojāti divi zemūdens sakaru kabeļi, kas savieno Vāciju un Somiju Baltijas jūrā. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss norādīja, ka tas ir sabotāžas mēģinājums un hibrīdrīcība, lai gan vainīgais vēl nav noskaidrots.
Pēdējo mēnešu laikā Eiropā ir notikuši vairāki dedzināšanas gadījumi un pieaudzis kiberuzbrukumu skaits, par kuriem, domājams, ir atbildīgi Krievijas pārstāvji. Kremlis atkārtoti noliedz atbildību par šādiem incidentiem. Kāls arī norādīja, ka Krievijas armija līdz 2030. gadam, visticamāk, būs spējīga uzbrukt NATO, taču, ja tā uzbruktu vienai vai vairākām dalībvalstīm, tas nebūtu ar mērķi iegūt teritoriju. Tā vietā Maskava censtos vājināt Rietumu vienotību un NATO kā aliansi. Kāls arī piebilda, ka "zaļie cilvēciņi" varētu ierasties Baltijas valstī, lai aizsargātu it kā apdraudētas krievu minoritātes.
Starptautiskais Stratēģisko pētījumu institūts (IISS) šonedēļ paziņoja, ka Rietumvalstu valdībām ir ierobežoti līdzekļi, lai aizstāvētos pret biežākiem un mazāk slepeniem Maskavas hibrīduzbrukumiem. "Eiropa paliks ievainojama," norakstījis Čārlijs Edvardss, vecākais padomnieks IISS. NATO samita laikā jūlijā Dānijas premjerministre Mete Fredriksena norādīja, ka Krievijas hibrīdkaradarbības taktikas ir jāuztver daudz nopietnāk: “Mēs vienkārši esam pārāk pieklājīgi," viņa piebilda.
