Krievija kategoriski atsakās apturēt Ukrainas izpostīšanu, saka Krievijas spiegu šefs Nariškins, kurš televīzijā trīcēja un drebēja Putina priekšā

"Ja runāt par diskusijām un priekšlikumiem par konflikta iesaldēšanu, tad teikšu, ka Krievija kategoriski noraida jebkādu konflikta iesaldēšanu vai saskaņā ar Korejas, vai jebkādu citu variantu," viņš paziņoja pēc Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) drošības un izlūkošanas dienestu vadītāju apspriedes Maskavā.

Viņš piebilda, ka runas ar Krievijas jau 1007. dienas ilgstošo pilnmēroga iebrukuma Ukrainā "iesaldēšanu" notiek tikai Rietumos, un tikai tāpēc, ka "Krievijai pilnībā pieder iniciatīva kaujas laukā".

Pirms tam viņš apgalvoja, ka "eiroatlantiskais drošības modelis ir pilnībā bankrotējis", un tieši NATO "izprovocēja konfliktu Ukrainā, kā arī citas krīzes dažādās pasaules vietās".

Un vispār, tīri angļu rakstnieka Džordža Orvela leģendārā romāna "1984" garā, kur totalitārā sabiedrībā karš ir miers, brīvība ir verdzība, bet nezināšana ir spēks, Nariškins piebilda, ka "anglosakšiem patīk dalīt, lai valdītu", savukārt Krievijai un citiem Eirāzijas drošības sistēmas pārstāvjiem vajag vēl ciešāk apvienoties, lai "dzīvotu mierā", par spīti "degradējošo totalitāri-liberālo Rietumu režīmu jebkādām ārējām avantūrām".

Pagājušajā nedēļā Ukrainas pilsētu izpostīšanas, iedzīvotāju nogalināšanas un teritoriju sagrābšanas "iesaldēšanu" noraidīja arī Kremļa diktatora Vladimira Putina urnasvīrs Dmitrijs Peskovs, komentējot "Bloomberg" publikāciju par Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana plānu, kas paredzot kara iesaldēšanu pašreizējā frontes līnijā, Ukrainas NATO dalības atlikušanu uz 10 gadiem, "demilitarizētas zonas" izveidi Donbasā ar starptautiskajām karaspēka vienībām.

Gada sākumā Nariškins paziņoja, ka Ukrainu gaida bēdīgs liktenis, jo krievi pusceļā neapstājas, šādi faktiski Ādolfa Hitlera Trešā reiha garā solot “galīgi atrisināt” Ukrainas jautājumu. Gan Ukrainas valsti, gan tās vadību gaida bēdīgs liktenis, jo “šī vārda filozofiskā nozīmē Krievija pusceļā neapstāsies”, kamēr viss nebūs iznīcināts.

Pirms viņa ar šādu “galīgā atrisinājuma” apņēmību izcēlās Krievijas eksprezidents Dmitrijs Medvedevs. “Ukrainas pastāvēšana ir nāvējoši bīstama ukraiņiem. Es runāju par jebkādu, pilnīgi jebkādu Ukrainu,” viņš ierasti miermīlīgā stilā raksta savā “Telegram” kanālā. “Patstāvīgas valsts esamība Krievijas vēsturiskajās teritorijās tagad būs pastāvīgs iegansts karadarbības atsākšanai. Par vēlu.” Medvedevs toreiz vēlīgi pieļāva “praktiskajiem” ukraiņiem iespēju palikt dzīviem, ja viņi nāks pie prāta, izmetīs miskastē savu valsti un pazemīgi atrāpos uz ceļiem pie “māmuļas Krievijas”.

“Lai kā viņi pašlaik nevēlētu nāvi krieviem. Lai kā viņi neieredzētu Krievijas valdību. Lai kā viņi netiektos uz mītisko Eiropas Savienību un NATO. Izvēloties starp mūžīgo karu un neizbēgamo nāvi un dzīvību, absolūtais vairākums ukraiņu (nu varbūt izņemot minimālu atsaldēto nacionālistu skaitu) galu galā izvēlēsies dzīvību.” “Sapratīs, ka dzīve lielā kopējā valstī, kuru pašlaik viņi īpaši nemīl, ir labāka par nāvi. Viņu pašu un viņu tuvinieku nāvi. Un jo ātrāk ukraiņi to sapratīs, jo labāk,” īstā esesieša stilā rakstīja Medvedevs.

Jāpiebilst, ka Nariškins ir viens no odiozākajiem personāžiem Krievijas vadībā, kas regulāri izceļas ar sazvērestības teorijām un citu apsūdzībām par to, ko dara paši. Piemēram, viņš regulāri apsūdz Poliju par vēlēšanos anektēt Ukrainas rietumus, kamēr Krievija pilnīgi neslēpti pati anektē tās austrumu apgabalus un cenšas sagrābt visu pārējo.

Dažas dienas pirms Krievijas invāzijas Ukrainā Nariškins padarīja sevi par izsmieklu pasaules acīs, translētajā Krievijas Drošības padomes sēdē, kuras dalībnieki viens pēc otra gluži kā Sicīlijas mafijas stilā zvērēja uzticību donam un pazemīgi pauda atbalstu jebkādiem Putina lēmumiem par Ukrainas Doneckas un Luhanskas apgabalu “atzīšanu”.

Šajā sēdē manāmi pārbijies Nariškins stostīdamies pat aizmirsa, ko tieši Putins no viņa grib dzirdēt, un pauda piekrišanu šo apgabalu iekļaušanai Krievijas sastāvā, uz ko Putins ar indīgu smīnu atteica, ka pašlaik netiek izskatīts jautājumu par to iekļaušanu, bet par to atzīšanu par neatkarīgām valstīm, uz ko Nariškins verdziski novervelēja, ka jā, viņš pilnībā piekrīt to atzīšanai.