Krievija un Ukraina risina slepenas sarunas par piekāpšanos no abām pusēm, apgalvo avoti

Puses apspriež atturēšanos no savstarpējiem triecieniem enerģētikas infrastruktūras objektiem, gūstekņu apmaiņu, graudu darījuma atjaunošanu un ukraiņu bērnu atgriešanos, kā arī anektētās Krimas turpmāko likteni. Tikšanās notika Kijivā, Davosā, Kopenhāgenā, Džidā un citās pilsētās. Tajās piedalījās "Lielā septiņnieka" valstu un Ķīnas pārstāvji.

Pēc avotu sniegtās informācijas, jautājums par iespējamām miera sarunām starp abām valstīm ir praktiski atrisināts, un Maskava ar Kijivu apspriež šāda dialoga formātu, vietu un datumu.

Aizvadītajā trešdienā informēti avoti "Financial Times" ziņoja, ka Ukraina un Krievija ar Kataras starpniecību atsākušas sarunas par triecienu pārtraukšanu viens otra enerģētikas infrastruktūras objektiem. Pēc augsta ranga Ukrainas amatpersonu teiktā, Kijevā vēlas atgriezties pie vienošanās, kas gandrīz tika panākta pirms Ukrainas bruņoto spēku iebrukuma Kurskas apgabalā. Viņi norādīja, ka pēdējo nedēļu laikā Maskava un Kijiva jau samazinājušas uzbrukumu biežumu viena otras enerģētikas infrastruktūrai abu valstu specdienestu vienošanās ietvaros.

Lai izdarītu spiedienu un pamudinātu Krievijas varas iestādes uz sarunām, Ukraina plāno turpināt dot triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām, paziņoja augsta ranga Ukrainas amatpersona. Pēc viņa teiktā, bez dronu uzbrukumiem Kijivai "nav būtisku sviru, lai [piespiestu Krieviju] doties uz sarunām".

"Financial Times" dati liecina, ka 2023. gada rudenī Kijiva un Maskava jau noslēgušas "nepublisku vienošanos" nedot triecienus viens otra energoobjektiem. Rezultātā Krievija aizvadītajā ziemā atturējās no vērienīgiem uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, kas notika 2022. - 2023. gadā.

Savukārt Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apliecināja, ka Krievija uz sarunām neies, kamēr Ukrainas bruņotie spēki atrodas Kurskas apgabalā.

Itālijas laikraksts "La Repubblica", atsaucoties uz avotu, vēstīja, ka Vācijas kanclers Olafs Šolcs izstrādā miera noregulējuma plānu, kas balstīts uz Minskas vienošanos principiem. Turklāt iniciatīva, pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, "neizslēdz iespēju daļu Ukrainas teritoriju nodot Krievijai". Tomēr Ukraina iepriekš vairākkārt paziņojusi, ka neizskatīs miera variantus ar teritoriālām piekāpšanās reizēm.

Vladimirs Putins pirmo reizi izteica nosacījumus 14. jūnija sarunām. Tās ietver Kijivas piekrišanu neitrālam, ārpusbloka un bezkodola statusam, kā arī Hersonas, Zaporižjas, Doneckas un Luhanskas apgabalu atzīšanu par Krievijas sastāvdaļu. Vienlaikus ar to Putins pieprasīja Rietumiem noņemt visas sankcijas Krievijai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šos nosacījumus nodēvējis par ultimātu. Kijiva uzstāj uz Krievijas karaspēka izvešanu no valsts teritorijas, kā arī atgriešanos pie 1991. gada robežām, kas cita starpā paredz Krievijas atteikšanos no Krimas aneksijas.